Andris K. Bērziņš: Turpmākos vīrusa uzliesmojumus var apkarot, izmantojot digitālo tehnoloģiju  (6)

Taču pirmais uzliesmojums ir tikai tas – pirmais. Izskatās, ka vakcīna būs pieejama tikai tālā nākotnē, labākajā gadījumā pēc gada (turklāt būtu jāvakcinē liela daļa iedzīvotāju, pirms tā dod reālu drošību). Mūsu valsts veiksme ir īslaicīga tāpēc, ka tā prasa dramatiskus ierobežojumus cilvēku kustībai un savstarpējai fiziskai saskarsmei. Tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta un dažādas citas nozares ir gandrīz pilnībā slēgtas, un daudziem citiem uzņēmumiem ir ļoti apgrūtināta darbība. Ir skaidrs, ka divus gadus izstiept #PaliecMājās nav reāli. Šo ekonomisko slogu var īstermiņā, uz mēnesi vai pat diviem, atslogot ar masīvām valsts dotācijām. Taču ilgāk tas finansiāli nebūs iespējams.

To turpināt nozīmētu neiedomājamu uzņēmumu bankrota un cilvēku bezdarba līmeni, kas varētu pat apdraudēt sabiedrisko kārtību. Arī pakāpeniski samazinot šos ierobežojumus (un atverot robežas), bez šaubām, radīsies jauni uzliesmojumi – līdz brīdim, kad masu vakcinācija būs veikta. Tātad svarīgais jautājums ir šāds: kā visefektīvāk apkarot šos uzliesmojumus?

Pagaidām ir tikai divi varianti, kā pārdzīvot vīrusu. Viens ir ļaut vīrusam plosīties – ar domu, ka tas nonāk ātrāk pie 60% iedzīvotāju, kuriem pēc slimošanas būs imunitāte, tādējādi veidojot "bara imunitāti". Šādu pieeju vienā brīdī pielietoja Lielbritānija un daļēji arī Zviedrija, bet tā tiek diskreditēta tāpēc, ka vīruss ir pietiekami nāvējošs un var nodarīt nopietnus zaudējumus. Parastais Latvijas ikgadējais aptuveni 28 000 mirušo skaits varētu trīskāršoties, nerunājot par veselības aprūpes sistēmas nespēju nodrošināt pienācīgu aprūpi tik daudziem sasirgušiem cilvēkiem reizē. Šāds scenārijs sabiedrībai ir nepieņemams. Turklāt, ja citās valstīs vīruss vēl plosās, tad tie 40% iedzīvotāju, kuri nav imūni, būs pakļauti riskam, līdz vakcīna kļūs plaši pieejama.

Otrs variants ir vīrusa uzliesmojumu kontrole līdz brīdim, kad vakcinācija ir pieejama. Tas nozīmētu, ka būtu jātestē katra persona, kura uzrāda simptomus. Tiem, kuriem simptomi ir maigi, pietiktu ar izolāciju, līdz infekcija ir izslimota un pacients vairs nevar inficēt citus (apmēram 2 nedēļas, kuru laikā ir arī svarīgi, ka viņi realitātē seko karantīnas nosacījumiem). Smagi saslimušos vai tos, kuri pieder riska grupām, pieskatītu veselības aprūpes sistēma, līdz arī viņi izslimotu vīrusu.

Problēma ir tāda, ka dažādi pētījumi ir atkārtoti norādījuši uz to, ka var būt daudz inficētu cilvēku, kuriem vīrusa gaita ir pilnībā asimptomātiska. Tas nozīmē – ja testējam tikai tos, kuri uzrāda simptomus, tad tik un tā radīsies uzliesmojumi no tiem, kuri tos neuzrāda. Testēt visus valsts iedzīvotājus reizi nedēļā vai divās vienkārši nav finansiāli iespējams – tas maksātu desmitiem miljonu eiro katru nedēļu.

Tātad nonākam pie vienīgā varianta: selektīvas testēšanas, izstrādājot pieeju, kā ātri un efektīvi apsekot visus inficētā kontaktus pēdējās 14 dienās pirms simptomu uzrādīšanas un prioritāri testēt šos cilvēkus. Kontaktu izsekošanu jau šobrīd veic SPKC. Diemžēl tas ir ļoti smags, manuāls process, kur pacienti tiek intervēti pēc pozitīva testa un viņiem tiek lūgts dot to viņiem zināmo cilvēku kontaktinformāciju, ar kuriem ir bijusi saskarsme pēdējās 14 dienās, kā arī informāciju par viņu kustību šajā laikā. SPKC tad cenšas apzināt visus iespējamos kontaktus un sazināties ar šiem cilvēkiem, prasīt, vai pašiem ir simptomi, testēt visus ar simptomiem un tā turpināt, līdz uzliesmojums ir apkarots.

Šādu kontaktu izsekošanu lieto jau sen, piemēram, Ebolas un HIV vīrusa gadījumā. Ir izpētīts, ka tas, cik plaši jāapzina kontakti, ir cieši saistīts ar laiku, kas pagājis no inficēšanās brīža, – ja izsekošanas process ir lēns, tad daudz vairāk jāapzina. Turklāt, jo lipīgāks vīruss (ko mēra pēc tā R₀ koeficienta), jo lielāks procents no kontaktiem ir jāatrod, lai veiksmīgi apkarotu uzliesmojumu. Nesens pētījums Covid-19 vīrusa sakarā aplēsa, ka, pieņemot, ka šī vīrusa R₀ koeficients ir 2,5, kontaktu meklēšanas risinājums ir efektīvs, ja tiek apzināti vismaz 70% no inficētā kontaktiem. Ir vitāli svarīgi apzināt ļoti lielu daļu no kontaktpersonām un to izdarīt ļoti ātri.

Diemžēl cilvēku atmiņa ir slikta un viņi bieži neatcerēsies kontakta gadījumus, kuri ir notikuši pēdējo divu nedēļu laikā. Turklāt aplipināšana var notikt, piemēram, sporta zālē, vingrojot blakus inficētajam, ēdot restorānā vai braucot sabiedriskajā transportā. Šajos gadījumos inficētajam nebūtu informācijas par potenciāliem kontaktiem, un tādā gadījumā SPKC ir jāpapildina interviju informācija ar publisku aicinājumu cilvēkiem atsaukties, kas nav īpaši efektīvs veids, kā papildināt kontaktu sarakstu.

Tāpēc jautājums, ko mēs tehnoloģiju pasaulē uzdodam, ir – vai digitālie rīki varētu šo kontaktu meklēšanu procesu paātrināt un padarīt efektīvu, tajā pašā laikā nodrošinot neinficēto cilvēku privātumu? Ātri vien redzam, ka šāda pieeja jau ir mēģināta un pirmie centieni ir bijuši veiksmīgi. Singapūra bija pirmā valsts, kas to izmēģināja, vairāk kā miljons iedzīvotāju jau lieto aplikāciju, un izskatās, ka tā palīdz valstij risināt krīzes situāciju. Pirms pāris nedēļām arī parādījās 130 Eiropas zinātnieku un speciālistu kopprojekts, kuru koordinēja viens no Vācijas kancleres Merkeles digitālajiem padomniekiem, kas, visticamāk, kļūs par pamatu plašiem, savstarpēji saderīgiem nacionāla līmeņa risinājumiem Eiropā. Turklāt lielie tehnoloģiju giganti "Google un "Apple" paziņoja par bezprecedenta sadarbību, lai nodrošinātu operētājsistēmu sadarbību starp "iOS" un "Android", lai kontaktu meklēšanas aplikācijas varētu drošā veidā darboties, minimāli ietekmējot ierīces baterijas patēriņu.

Lai šāda aplikācija pievienotu vērtību cīņā pret vīrusu, tās ieviešanai būtu jāatbilst sekojošiem kritērijiem:

Kontaktgadījumu dzēšana un privātuma aizsargāšana

Zinu, ka daudziem instinkts būs neuzticēties tehnoloģiju firmām šāda risinājuma ieviešanā, it īpaši "Facebook" un "Google", kas pagātnē nav izcēlušies kā uzticami privātuma aizsargi. Tomēr šajā gadījumā Eiropas PEPP-PT projekta ietvaros izgudrotais risinājums ļoti veiksmīgi nodrošina, ka nav nepieciešama nedz centralizēta datubāze, nedz arī iespēja lietotājiem uzzināt personu identificējošu informāciju par cilvēkiem, ar kuriem ir reģistrēts kontakts. Katrs telefons raida anonīmu identifikatoru, kas mainās ik pēc 15 minūtēm, un citi kontakti ir reģistrēti kā anonīmi identifikatori, saglabāti tikai pašā ierīcē šifrētā formā. Nekāda centrālā datubāze ar personu datiem nav ne vajadzīga, ne arī iespējama. Turklāt visi dati tiek pēc 14 dienām pakāpeniski dzēsti, kad to noderīgums ir notecējis, un GPS dati netiek pievienoti.

Šo risinājumu varētu auditēt uzticamas iestādes, piemēram, CERT vai universitātes, lai mierinātu privātuma aizsargus. Pareizais salīdzinājums privātuma mērauklai ir ar manuālo kontaktu izsekošanas procesu, kurā inficētai personai ir (ļoti loģiska) prasība uzreiz atklāt kontaktinformāciju par personām, ar kurām tai ir bijusi saskarsme, bez šo cilvēku piekrišanas. Aicinu tos, kam instinkts būs pretoties, argumentējot, ka šādi rīki tiek ar laiku paplašināti un pielietoti citādi, nekā oriģināli iecerēts, pārkāpt saviem aizspriedumiem un iedziļināties risinājuma arhitektūrā, kas ir uzmanīgi konstruēta, lai nodrošinātu privātuma un datu aizsardzību. Ir svarīgi arī paturēt prātā mūsu izvēles – otra alternatīva ir daudz ilgāks laiks stingriem kustību ierobežojumiem.

Pārdomāta kontaktu reģistrēšanas tehnoloģija, uz kuru varēs paļauties

Kontaktu reģistrēšanas tehnoloģija, kuru šīs aplikācijas visā pasaulē pielieto, ir "Bluetooth", kas ir ļoti zema enerģijas patēriņa radio čips, kas iebūvēts lielākajā daļā viedtālruņu un tika izgudrots, lai nodrošinātu ļoti īsu attālumu radiosakarus, piemēram, starp mobilo klaviatūru un viedtālruni. Izmantojot kombināciju ar radio signāla stipruma mērīšanu un atkārtotu savienojumu uztveršanu, līdzīgu aplikāciju ieviesēji ir varējuši izveidot pietiekami labu kontakta gadījumu mērīšanas algoritmu, kam būtu labs pienesums problēmas risināšanai. Bez šaubām, Latvijas komandai arī pašai šāds risinājums jāpārbauda, ņemot vērā, ka jau ir zināms, ka "Bluetooth" ir sarežģīta tehnoloģija, kuru likt lietā. Tomēr citas tehnoloģijas neder: ne "WiFi", ne GPS nav pietiekoši precīza šādam pielietojumam. "Bluetooth" ir pievilcīgs tieši tāpēc, ka izmanto ļoti īsu raidīšanas attālumu, ir ar zemu enerģijas patēriņu, turklāt ir plaši izplatīts.

Plaši izmantots

Ja varam panākt, ka puse valsts iedzīvotāji aplikāciju instalē un izmanto, tad jau varētu stipri atvieglot un paātrināt SPKC darbu – jo vairāk lietotāju, jo precīzāks kļūst šāds rīks. Es nedomāju, ka vajadzētu ar varu likt iedzīvotājiem lietot šo risinājumu – iedzīvotāju dalībai vajadzētu būt brīvprātīgai. Tomēr to var veicināt ar plašu iesaistīto valsts iestāžu (SPKC, Latvijas Infektoloģijas centra, Veselības ministrijas, Prezidenta, ministru un citu valsts pārstāvju) publisko atbalstu, kā arī mediju kampaņām.

Es ierosinātu arī (gluži vienkārši) monetāri mudināt lietošanu, ieviešot loteriju katru dienu, kurā piedalās visi, kam aplikācija bijusi aktīva visu dienu (VID loterija rāda, ka šāda pieeja ir efektīva). Pirmajā nedēļā 100 balvas dienā, 50 eiro par vienu balvu, – tas ir tikai 35 000 eiro budžets. Darba devējiem arī ir īpaša interese nodrošināt, ka infekcijas darbavietās ātri tiek izsekotas, tātad viņi arī var palīdzēt aplikācijas izplatīšanā. Un tieši darbavietas ir viena no loģiskām vīrusa uzliesmojumu vietām, kur cilvēki ilgu laiku pavada, kopā strādājot. Es saprotu, ka būs iedzīvotāju grupas, kurās lietotāji gausāk ieviesīs šādu aplikāciju. Vecāka gadagājuma ļaudīm vajadzēs palīdzību – domāju, katra bērna interesēs būs nodrošināt, ka viņu vecākiem ir kaut vai lētākais "Android" viedtālrunis, kas darbojas ar šo aplikāciju, lai būtu droši, ka vecāki saņems ziņu uzreiz, ja nonāks kontaktu riska grupā.

Līdz šim šo iniciatīvu esam koordinējuši kā neformāla, brīvprātīga grupa, kurā bez manis ir iesaistīti arī pārstāvji no LMT, "Mobilly", "Makit", "ZippyID" un "Accenture", zinātnieki, piemēram, Leo Seļāvo, visu koordinējot ar valsts un starptautiskiem pārstāvjiem (Prezidenta kanceleju, CERT, Valsts kanceleju, NATO "Stratcomm" un veselības iestādēm). Aicinu vēl pievienoties visus mobilo aplikāciju speciālistus, aplikāciju testēšanas servisus un "Bluetooth" speciālistus, kuri varētu palīdzēt nodrošināt veiksmīgāku ieviešanu. Aicinu valdību atbalstīt šo iniciatīvu, nodrošinot sadarbību no veselības iestāžu un citu iesaistīto puses, kā arī apsvērt piešķirt budžetu aplikācijas lietošanas loterijai un reklāmām sabiedriskajos medijos, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku lietošanu. Mērķis būtu maija pirmajā pusē piedāvāt pirmo aplikācijas versiju, lai varam pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu.

Ar vīrusu sabiedrībā mums nāksies sadzīvot labu laiku. Ja varam ātri un plaši nodrošināt kontaktu izsekošanu un izolāciju, varēsim ātrāk atcelt kustību ierobežojumus. Izdarot to labāk nekā citas valstis, varam pat iegūt īslaicīgu priekšrocību saviem uzņēmumiem, kuri varēs pieņemt un izpildīt pasūtījumus un dot jaunu piešprici ekonomikas atveseļošanai.