Pirms gada arī Tieslietu padome, kura saskaņā ar likumu piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā, sniedza negatīvu vērtējumu par jaunās specializētās tiesas ieceri. 2019. gada nogalē, izskatot Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus, kas paredz ekonomiskās tiesas izveidi, Tieslietu padome atkārtoti pauda noraidījumu šādas specializētas tiesas izveidei. Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdībā vairākkārt norādīja uz būtiskiem trūkumiem šī brīža ekonomiskās tiesas regulējumā. Un nevis tāpēc, ka mēģinātu kādu "piesegt" vai "vilcināt" laiku, bet gan tāpēc, ka viņu uztrauc šīs idejas pavadošo likumprojektu kvalitāte un spēja palīdzēt valstij cīnīties ar sarežģītiem un nopietniem ekonomiskiem noziegumiem, kas nonāk policijas redzeslokā.
Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu anotācijās uzsvērts, ka galvenais mērķis specializētās tiesas izveidē ir kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Vienlaikus pretstatā sākotnēji izstrādātajam konceptuālajam ziņojumam iecerētie likumu grozījumi neparedz iekļaut ekonomisko lietu tiesas kompetencē tieši tādas krimināllietu kategorijas, kuru ātra un kvalitatīvā izskatīšana ir vitāli svarīga kā no sabiedrības interešu aizsardzības viedokļa, tā arī no valsts un tās tautsaimniecības interešu aizsardzības viedokļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!