Likumprojekts virzīts ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 radīto sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu aizsegā, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās saskaņošanas procedūras un izvairoties no demokrātiskā valstī pašsaprotamā varas dialoga ar sabiedrību.
IZM nav ņēmusi vērā daudzu jo daudzu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru viedokļus, apsvērumus un priekšlikumus, kas balstās uz pozitīvo pieredzi un praksi, dodot priekšroku apšaubāmiem un līdz galam nepārdomātiem risinājumiem. Nedemokrātiskā procedūrā ministrija ir radījusi likumprojektu, kas – tā vietā, lai veicinātu sabiedrības iesaisti augstskolu pārvaldībā, – augstskolās notiekošos procesus pakļauj ministrijas ierēdņu un politiķu tiešai kontrolei, būtiski ierobežojot augstskolas personāla (studentu, vispārējā un akadēmiskā) spēju ietekmēt un lemt par savu un augstskolas nākotni.
Turpmākā atbildība par ministrijas šaurās interesēs izstrādāto likumprojektu ir uzvelta Saeimai, tādēļ aicinām ievērot elementārus demokrātiskās pārvaldes principus un nodrošināt diskusijas, kurās nozares organizācijas var paust savu viedokli par likumprojektu, kas skar vairākus desmitus tūkstošu mūsu valsts augstskolu studentu un docētāju.
Uzskatām par mūsu vadīto organizāciju pienākumu līdzdarboties augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības pilnveidē, tādēļ aktīvi iesaistīsimies likumprojekta apspriešanas procesā Saeimā. Aicinām Valsts prezidentu un Saeimas deputātus pielikt visas pūles, lai tiktu izstrādāts tāds augstākās izglītības pārvaldības modelis, kas ir sabiedrības interesēs un patiesi veicina izcilas augstākās izglītības sistēmas izveidi, kas savukārt sekmētu zinātnes, inovāciju un tautsaimniecības attīstību.1 Aicinām neatbalstīt IZM piedāvāto juridiski nekorekto projektu, kas būtiski ierobežo augstskolu autonomiju, valsts augstskolās ieviešot politizētu, tiešu ministrijas pārvaldības sistēmu, tādējādi radot nopietnus draudus visas nozares pilnvērtīgai un ilgtspējīgai attīstībai.
Rektoru padome – priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela
Augstākās izglītības padome – priekšsēdētājs Jānis Vētra
Latvijas Augstskolu profesoru asociācija – valdes vārdā Baiba Rivža
Latvijas Darba devēju konfederācija – prezidents Vitālijs Gavrilovs
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība – priekšsēdētāja Inga Vanaga
Latvijas Koledžu asociācija – valdes priekšsēdētājs Tālavs Jundzis
Latvijas Lielo pilsētu asociācija – izpilddirektors Viktors Valainis
Latvijas Studentu apvienība – prezidente Justīne Širina
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš
Latvijas Universitāšu asociācija – valdes priekšsēdētājs Aigars Pētersons
Latvijas Zinātnieku savienība – valdes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis
Latvijas Zinātņu akadēmija – prezidents Ojārs Spārītis
Neatkarīgā izglītības un zinātnes apvienība – valdes locekļi Juris Dzelme un Māris Strads
Nodibinājums "Augstākās izglītības kvalitātes centrs" – valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme
Privāto augstskolu asociācija – priekšsēdētājs Aldis Baumanis
1 Atgādinām, ka, atklājot Saeimas rudens sesiju, 2019. gada 5. septembrī Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka jāmeklē risinājumi augstākās izglītības un zinātnes izaugsmei, izveidojot izcilu un tālredzīgu augstākās izglītības sistēmu, kas sekmētu zinātni, inovācijas un ekonomiku. Tas nepieciešams, lai paaugstinātu augstskolu izcilības līmeni, palielinātu Latvijas augstskolu, to mācībspēku un absolventu starptautisko konkurētspēju un sekmētu mūsu zinātnieku arvien plašāku iesaisti starptautiskos projektos un zinātnes attīstībā. Likumdošanas ceļā esot jāatrisina jautājumi par augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļiem un finansējumu, kā arī pētniecības un izglītības sasaisti. https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-egila-levita-uzruna-saeimas-2019-gada-rudens-sesijas-atklasana-25893)