Arī ārkārtas stāvokļa laikā vecāki izjūt spiedienu kļūt par pusslodzes skolotājiem – bērni meklē palīdzību visdažādākajos priekšmetos, sākot ar rokdarbiem un beidzot ar matemātiku un fiziku. Taču palīdzot ik reizi klāt nāk jautājums – vai mēs neriskējam ietekmēt savu bērnu spēju mācīties patstāvīgi?
Kārtīgi vecāki, protams, saviem bērniem vēl to labāko. Tomēr, tāpat kā ārkārtas situācijas laiks izgaismo nevienlīdzību ekonomikā un nodarbinātībā, šī krīze izgaismo arī problēmas izglītības sistēmā, padarot vecākus par situācijas ķīlniekiem. Apstākļos, kuros bērni ir spiesti mācīties no savas dzīvesvietas, katrs skolas darbs ir kļuvis par mājasdarbu. Bērnu vecākiem šajā laikā jātiek galā ar īpaši lielu slodzi – viņiem ne tikai jādara savs pamatdarbs, jānodrošina ēdienreizes un jārūpējas par bērnu labklājību, bet arī jākļūst par savu bērnu pedagogiem, vēlams, ar atsvaidzinātām zināšanām fizikā, matemātikā un svešvalodās. Vecāki vēlas, lai viņu bērni gūtu panākumus, un pārāk bieži panākumi tiek izprasti kā vislabākās atzīmes. Dabiski, ka šajā situācijā vecāki var just spiedienu palīdzēt saviem bērniem vai pat pildīt viņu uzdevumus. Tomēr šāda pieeja nav ilgtspējīga. Gribēdami labu, vecāki var izdarīt lāča pakalpojumu un kavēt savu bērnu neatkarīgu attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!