Ārkārtējās situācijas laikā pārdotais alkoholisko dzērienu apjoma kritums sasniedzis 13%, pat ar visu to, ka alkoholu iespējams iegādāties internetā. Es respektēju Veselības ministrijas un veselības nozares speciālistu viedokli, tomēr uzskatu, ka diskusijai jābūt balstītai reālos un pierādāmos reprezentatīvos datos, analizējot tos dažādos griezumos, nevis tos subjektīvi interpretējot. Šāda attieksme ne tikai apgrūtina alkohola aprites uzraudzības politikas veidošanu Latvijā, bet arī virza to maldīgā virzienā.
Covid-19 radītās krīzes sekas un mediķu teiktais mums ļauj skaidri saprast, ka rādītājs (per capita patēriņš), kam tik ļoti pieķērusies veselības nozare parāda tikai vienu "medaļas pusi" jeb vidējo (bezpersonisko) statistisko patēriņu, tas nerāda un neanalizē tās sabiedrības daļas alkohola patēriņu, kam tiešām ir problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tāpēc šo rādītāju nebūtu korekti izmantot kā galveno alkohola aprites uzraudzības politikas veidošanā. Mēs aicinām detalizēti analizēt to iedzīvotāju grupu (statistikā – skaitu), kuri pārmērīgi lieto alkoholu un ir tuvu riska grupai, per capita patēriņu paturot prātā kā vidējo "temperatūru".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!