Raimonds Pauls: Muzikantiem par uzstāšanos jāsamaksā ne tikai honorārs, bet arī sociālās iemaksas  (127)

Jaunībā ir gājis visādi, ir bijušas dažādas tā dēvētās haltūras, kad muzikanti par spēlēšanu kāzās saņem naudu, no kuras nekādi nodokļi, protams, nav bijuši nomaksāti. Tas pats attiecās uz bērēm, dažādām jubilejām un tamlīdzīgiem pasākumiem. Muzikantu saņemtā nauda ilgu laiku ir bijusi konvertā, tā daudzus gadus ir bijis.

Tagad galvenokārt jāspēlē dažādu uzņēmumu korporatīvajos pasākumos, pilsētas svētkos un tamlīdzīgi. Joprojām daudz koncertēju, kopā ar dažādiem māksliniekiem uzstādamies gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās. Pirms katra koncerta man iedod parakstīt faktiski kaudzi dažādus dokumentus, kuros es skaidri redzu, ka pie mana honorāra klāt ir pierēķināta nodokļu summa, bet visi norēķini notiek tikai caur bankas kontu. Pierēķinātas ir arī sociālās apdrošināšanas izmaksas.

Tajā pašā laikā saistībā ar Covid-19 krīzi nereti ir dzirdams, ka ne viens vien muzikants ir palicis bez pabalstiem, vai arī to apmērs ir niecīgs. Tātad ir skaidrs, ka ir meklēti veidi, kā nodokļus nemaksāt. Tiek sadomāti dažādi varianti, kā optimizēt nodokļus, un to jau nedara Latvijā vien – ir taču dzirdēts par slaveniem zviedru māksliniekiem, kuri meklējuši ceļus, kā nemaksāt nodokļus pašu dzimtenē, jo tur šīs likmes ir ļoti augstas. Tāpat iespējas optimizēt nodokļus, atrast veidus, kā nodokļu veidā maksāt iespējami mazāk, meklē arī Latvijā, jo daudz maksāt jau negrib neviens. Taču tādā veidā nereti tiek nooptimizētas arī sociālās iemaksas. Nedomāju, ka muzikanti ar saviem nodokļiem valsts budžetam nodrošinātu lielas naudas summas. Runa ir par to, ka nereti šie cilvēki paliek cietēji paši. Protams, šeit būtisks ir jautājums arī par to, kāpēc valstī tiek pieļauts mikrouzņēmumu nodokļa režīms, ja tā maksātāji krīzes situācijās ir cietēji. Tas arī nav pareizi.

Var teikt, ka šobrīd saistībā ar nodokļu nomaksu situācija ir līdzīga, kā ar maksājumu veikšanu daudzdzīvokļu mājā, kur trīs dzīvokļu iemītnieki visu maksā apzinīgi, bet pārējie nebūt tik godprātīgi nav. Tad rezultātā no godprātīgi maksājošo "samestās" apsaimniekošanas naudas tiek paņemts, lai samaksātu par siltumu, ko nav apmaksājuši neapzinīgie iedzīvotāji. Vai tas ir godīgi?! Nav!

Ir arī zināms, ka kādreiz slaveni un Latvijas kultūrai daudz laba izdarījuši mākslinieki šodien saņem nožēlojami mazas pensijas, kuru apmērs var pat nesasniegt 200 eiro. Tātad attiecībā uz sociālo iemaksu veikšanu kaut kas nav bijis kārtībā, kā rezultātā cilvēki ar garu darba mūžu vecumdienās nav nodrošināti.

Šodien daļa mūziķu mēģina veidot jaunas organizācijas un tādējādi cīnīties par savām tiesībām un kaut ko panākt. Nezinu, vai tas dos pozitīvu rezultātu un kaut kas mainīsies uz labo pusi. Svarīgi ir, lai aktīvi strādājot, piedaloties dažādos pasākumos, izrādēs, koncertos, tiktu parakstīti tādi līgumi, kas paredz arī sociālo iemaksu veikšanu pilnā apmērā.

Runa nav par tā dēvētajām dzeramnaudām, ko, spēlējot, piemēram, restorānā vai klubā, muzikants saņem koncerta laikā – šādas dzeramnaudas ir bijušas vienmēr un par tām nekad neviens nekādus nodokļus nav maksājis. Savukārt līgumos par uzstāšanos gan ir jābūt noteiktam, ka mākslinieks saņem ne tikai honorāru, bet arī no attiecīgās summas tiek veiktas sociālās iemaksas. Ja šim jautājumam gan valsts, gan muzikanti paši tagad nepievērsīs uzmanību, pienākot nākamajai krīzei, atkal izrādīsies, ka nekas nav mainījies un mākslinieki kārtējo reizi ir vieni no neaizsargātākajiem.