Bija nepieciešama papildu nauda, lai vispār varētu vienoties par nākamo budžetu, jo bija skaidrs, ka ar vienu triljonu eiro 7 gados nepietiks apstākļos, kad Eiropas ekonomika piedzīvo lejupslīdi. Bija jāatrod kopīgs risinājums. Un risinājumi naudas lietās ES parasti tiek meklēti tā: lai nebūtu vairāk naudas jāiemaksā, bet vienlaikus lai varētu izmaksāt vairāk un nogludinātu sabiedriskās domas un līdz ar to arī politiskās elites negatīvo noskaņojumu par ES "nesolidaritāti" vairākās valstīs.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija iepazīstināja ar 750 miljardus eiro vērtu ekonomikas atveseļošanas paketi un ES daudzgadu budžetu 1.1 triljona eiro apmērā. Tas uzreiz noņēma politisko spriedzi, jo papildu nauda tika atrasta un daudzgadu budžets saglabājās aptuveni kā plānots, tajā nav paredzētas lielas izmaiņas. Tātad kopumā budžets un papildu aizņēmumi krīzes seku novēršanai veido 1 triljonu 850 miljardus eiro.
Atveseļošanās paketes grantu daļa – 500 miljardi – tiek pielikta klāt pie daudzgadu budžeta 1.1 triljona eiro, tātad šī nauda aiziet caur tiem pašiem avotiem – kohēzijas fondiem, struktūrfondiem, lauksaimniecības fondiem, pētniecības programmu "Apvārsnis 2020". Svarīgi saprast, ka netiek radīti citi naudas izdales mehānismi. Šī nauda tiks sadalīta caur tiem pašiem instrumentiem, bet pēc citiem kritērijiem. Izlietošana būs tāda pati kā septiņu gadu budžeta klasiskajā versijā, taču tā paredzēta izlietošanai trīs gados, tādēļ ir skaidrs, ka pēc trijiem gadiem naudas būs mazāk.
Ir nepareizi biedēt sabiedrību, ka mūsu bērnu bērniem būs jāatdod šie Eiropas Savienības parādi. Kā raksta Martins Volfs "The Financial Times", ES spēja aizņemties šodien 100 miljardus nozīmē, ka nepieciešams rast tikai vienu miljardu papildus ieņēmumu gadā. Ekonomika augs nominālā izteiksmē, un skaidrs, ka eiro šodien nebūs tāds pats kā eiro 2028.gadā. Aizdevumu plānots sākt atmaksāt pēc 2027.gada, un ir vairāki risinājumi, kā to izdarīt. Lai nebūtu jāuzliek saistības valstīm tiešā veidā, kā garantija tiks izmantots pats septiņgadu budžets.
Viens avots ir tā saucamie "pašu resursi", tādi kā pašlaik muitas maksājumi visās ES valstīs, kas nonāk kopējā ES budžetā. Tad vēl ir Eiropas lielo korporāciju nodoklis, kas būs papildus nodoklis par pieeju ES tirgum, emisiju kvotu iespējas, finanšu darījumu nodoklis, digitālais nodoklis, ar ko plānots aplikt "Facebook" un citus interneta "milžus". Cits avots – samazināt aiznākamos ES budžetus no 2028.gada. Un aizdevumu var arī maksāt lēnam līdz 2056.gadam.
Latvijai varētu pienākties 2.9 miljardi eiro grantos, 1,6 - aizdevumos
Mani pārsteidza finanšu ministra nosauktie 50 miljoni gadā (un 20 gadus!) no Jaunās paaudzes ES fonda (tā paša Eiropas Atjaunotnes fonda), kas pienāktos Latvijai, kas, protams, būtu sakāvnieciski nepieņemams skaitlis brīdī, kad citas dalībvalstis sagaida desmitiem miljardu dažu gadu laikā, sākot jau no šī gada nogales. Tas parāda, ka kaut kas nav skaidrs Finanšu ministrijai šajā situācijā. Ceru, ka uz šo brīdi Finanšu ministrija ir veikusi pārrēķinus.
Valdis Dombrovskis ir minējis, ka Latvijai no Eiropas Savienības varētu pienākties 2,9 miljardi grantos un 1.6 miljardi aizdevumos. Aizdevumu daļu Latvija varētu izmantot, lai pārfinansētu daļu no esošajiem Valsts kases aizņēmumiem, jo šī nauda būs lētāka un atmaksas termiņi garāki - 10 gadi vai ilgāk, vai arī izmantot papildu vajadzībām krīzes laikā. Grantu daļa ir lielāka nekā aizdevumu daļa, bet velns kā parasti slēpjas detaļās. Sāksies sarunas valdību starpā, un Latvijai rūpīgi jāseko līdzi iespējamajām izmaiņām EK naudas sadales kritērijos, jāveic aprēķini, ko šie kritēriji nozīmē konkrēti Latvijai.
Mūsu rīcībā jābūt instrumentiem, kā paust savu pozīciju, vai EK piedāvātie kritēriji atbilst definētajiem mērķiem. Zīmīgi, ka šie kritēriji, kā nauda tiks dalīta, tika slēpti no Eiropas Komisijas puses. Šobrīd tie ir parādījušies, bet tie ir ļoti grūti lasāmi un rēķināmi. Tas ir Finanšu ministrijas uzdevums veikt šos aprēķinus. Ir svērtie kritēriji, piemēram, IKP kritums, bezdarba līmenis. Tad vēl ir tādi kritēriji, kas strādā, kamēr dalībvalsts sasniedz 150 procentus no vidējā valstu rādītāja un vairāk naudas dabūt nevar. Skaidrs, ka šie skaitļi vēl būs jāprecizē. Bet interesanti, ka ir sanācis tā, kā vajadzēja politiski – visvairāk naudas saņems Itālija un Spānija, arī Polija.
Finansējuma dalīšanā kā kritērijs netika ņemts vērā no Covid-19 mirušo cilvēku skaits valstī pret miljonu iedzīvotāju, bet gan pandēmijas ietekme uz ekonomiku. Bet rezultāts sanāca tāds, kāds nepieciešams ES solidaritātei. Polija saņēma lielu finansējumu, jo ir sliktā situācijā no enerģētikas viedokļa. Polija iegūst un izmanto enerģijas ražošanā ļoti daudz ogļu, tādēļ ir nepieciešami lieli līdzekļi, lai pārstrukturētos. Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas palīdz dalībvalstīm pāriet uz zaļāku ekonomiku, iepriekš bija tikai 7.5 miljardi, bet tagad ir palielināts uz 40 miljardiem, līdz ar to poļiem pieejamais finansējums ir četrkāršojies no diviem uz astoņiem miljardiem.
Finanšu un Ārlietu ministrijām tagad priekšā darbs atrast labākos risinājumus. Ir arī samazinājumi, piemēram, samazināts atbalsts militārās mobilitātes infrastruktūrai no sešiem uz pusotru miljardu. Tā kā dzelzceļš ir arī militāras nozīmes objekts, "Rail Baltica" bija iespēja saņemt līdzfinansējumu arī no šī fonda. Tas, protams, nav ne galvenais, ne vienīgais "Rail Baltica" finansējumu avots, bet Latvijai jāseko līdzi aktualitātēm un jāaizstāv savas intereses šajā mums stratēģiski nozīmīgajā projektā.
Valstu vadītāji vienosies, vēlākais, rudenī
Par daudzgadu budžetu formāli jābūt vienprātīgam lēmumam ES dalībvalstu valdību vadītāju vidū, nekad neviens veto neliek. Visticamāk, premjeri vienosies par EK piedāvājumu jūlijā, bet ja ne, tad rudens sākumā. Parlaments var to pieņemt vai noraidīt ar balsu vairākumu, bet nekādas izmaiņas veikt nevar. Savā rezolūcijā mēs formulējām gana elastīgu laukumu, lai varētu apstiprināt piedāvājumu, par ko premjeri būs vienojušies.
Tā sauktie četri skopuļi – Nīderlande, Dānija, Zviedrija, Austrija - saņems iemaksāto naudu atpakaļ caur dažādiem fondiem - tā saucamajām "rebatēm" jeb atmaksām (bieži vien likās, ka tās saņem tikai Lielbritānija, ko izcīnīja Margareta Tečere, bet mazāk zināms, ka vēl virkne bagāto dalībvalstu arī tādas saņēma). Interesanti, ka Īrijai pašreizējā projektā pienākas maz naudas. Droši vien viņiem vēl kompensēs pozīciju "Brexit" sakarā. No pieejamajiem 250 miljardiem dalībvalstis varēs aizņemties, izņemot četras taupīgās valstis plus Francija, Vācija un Somija. Kāpēc tā? Jo viņiem vienkārši tas nav vajadzīgs. Aizņemoties pa tiešo kā valsts viņi var dabūt labākas procentlikmes, nekā aizņemoties caur kopējo aizņēmumu.
Joprojām aktuāli jautājumi ir Eiropas Zaļais kurss un digitalizācija. Skaidrs, ka cilvēkiem, zaudējot darbu, svarīgākais ir tas, lai dabūtu citu darbu, lai būtu atalgojums un sociālās garantijas, un mazāk interesē, cik darbs ir vai nav zaļš. Bet Eiropas Zaļais kurss un digitalizācija joprojām ir divi galvenie ES mērķi. Izejot no krīzes, ekonomikai nevis vienkārši jāattīstās, bet jādara tas ilgtspējīgā veidā. Digitālajai attīstībai gan nav daudz naudas, savukārt zaļajam kursam ir paredzēts apjomīgs finansējums. Taisnīgas pārkārtošanas fondā enerģētikas jomā finansējums pieaudzis četras reizes, salīdzinot ar februāra piedāvājumu. Kā minimums 25 % no kohēzijas fondiem būs jāiezīmē ar zaļajiem mērķiem saistītām programmām. Arī lauksaimniecībā ir pieaudzis finansējums - lauku attīstības programmas finansējums ir 20 miljardi. Latvijai ir labas perspektīvas šajā jomā, svarīgi naudu pareizi ieguldīt.
ES ģeopolitiku lielā mērā noteiks Vācijas prezidentūra
Liela loma būs Vācijas ES prezidentūrai šī gada otrajā pusgadā. Merkele ir paziņojusi, ka 2021.gadā aizies no Vācijas kancleres amata. Skaidrs, ka viņa izmantos ES prezidentūras laiku pilnā apmērā. Tas ir redzams jau no vienošanās ar Makronu. Vācijas Augstākā tiesa ir apšaubījusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīcību, īstenojot milzīgu ekonomikas stimulēšanas programmu, uzpērkot valstu un uzņēmumu obligācijas. Eiropas Savienības Tiesa 2018. gadā šo ECB rīcību ir atzinusi par atbilstošu ES līgumiem. Taču Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura pēc būtības ir zemāka nekā Eiropas Savienības Tiesa, apšaubīja šo lēmumu. Tā ir sarežģīta situācija, un Merkele vēlas to atrisināt.
Tāpat Merkele vienojās ar Franciju par "Eiropas čempionu" radīšanu biznesā, kas nozīmē ļaut apvienoties lielām kompānijām. To, cik stipra attiecībā pret Eiropas Komisiju jūtas Merkele, parāda arī situācija ar aviokompāniju glābšanu. Vācija ieguldīja "Lufthansa" glābšanā deviņus miljardus eiro. Eiropas Komisijas uzraugi prasīja Vācijai piešķirt ielidošanas/izlidošanas laikus Vācijas lielākajās lidostās arī citām aviokompānijām, bet Merkelei tas šķita pilnīgi nepieņemami – kā viņai var kaut ko tādu prasīt? Es pieņemu, ka notikumu attīstība ES būs lielā mērā atkarīga no viņas. Interesants aspekts ir arī ES attiecības ar Ķīnu. Kā zināms, ASV un Ķīnas attiecības arvien saasinās.
Eiropai ar laiku būtu jāsaprot, kuru pusi tā vairāk aizstāv. Un, lai gan no ES puses tiek draudēts, ka nevar pārdot Eiropas uzņēmumus, to skaitā jaunuzņēmumus, to trešo valstu uzņēmumiem, kas saņem valsts atbalstu, ar to domājot Ķīnu, bet daļēji arī ASV, ir parādījusies informācija, ka Vācijas mērķis ir paātrināt un pabeigt sarunas par ES un Ķīnas investīciju līgumu šī gada septembrī. Ja Merkelei tas izdosies, tas būs signāls no ES puses, ka mēs ģeopolitiski esam vairāk par labu sadarbību ar Ķīnu un attiecības ar ASV paliek otrajā plānā. Tas, protams, ir nepatīkams signāls. Par sadarbību ar "Huawei" 5G sakarā dažādas ES valsis lēma dažādi, Latvija pieturējās pie Amerikas pozīcijas.
Laiks ieguldīt, nevis taupīt
Apmēram pirms mēneša Valdis Dombrovskis kā atbildīgais Eiropas Komisjas izpildvietnieks prezentēja ieteikumus Latvijai. Katru gadu ir šāds izvērtējums visām dalībvalstīm, kas izdarīts labi, kas ne tik labi. Viens no galvenajiem secinājumiem par Latviju bija tas, ka mums ir liela nevienlīdzība. Šis tas ir izdarīts, lai situāciju uzlabotu, bet ne pietiekami. Šis ir laiks, kad vajadzētu ieguldīt veselības aprūpē, ne tikai tehnikā, bet cilvēkos, tajā skaitā nebaidīties palielināt budžeta bāzes finansējumu. Latvijā nevienlīdzība izpaužas ne tikai ienākumos, bet arī sadzīves apstākļos. Problēma ir mājokļu pārapdzīvotība, dzīvojamās platībās ir pārāk liela saspiestība. Līdz ar to būtu svarīga mērķtiecīgas mājokļu politikas veidošana.
Pašreizējā brīdī mums vajadzētu ieguldīt naudu atbilstoši šiem ieteikumiem. 4.5 miljardus esam aizņēmušies, potenciāli no Eiropas varam iegūt vēl tikpat. Ja premjeri vienojas, tad ES atjaunošanas fonda naudu varam saņemt jau šogad. Tāpēc šis ir īstais laiks rīkoties, mazināt Latvijas iedzīvotāju nevienlīdzību, kas izpaužas daudzās jomās, un Eiropas nauda var palīdzēt. Taču nevaram gaidīt, ka kāds mūsu vietā Briselē to izdarīs. Mēs nevaram lepoties, ka esam iztērējuši tikai 20 vai 30 miljonus no Eiropas Savienības piedāvātajiem 100 miljoniem, kas bija paredzēti dīkstāvei un citiem krīzes risinājumiem. Acīmredzot kaut kas nav pareizi kritērijos, ja mēs tik maz esam iztērējuši. Uzņēmumi aizveras, jo kaut kādu kritēriju dēļ nevar saņemt "Altum" atbalstu. Nupat gan tika politiski izlemts par ieguldījumiem divu miljardu eiro apmērā divu gadu laikā. Ja tam pieskaita vairākus miljardus ES līdzekļu, iespējams, ka tas Latvijai ļaus neatpalikt ES konkurencē. Šis ir laiks, kad jāstimulē publiskais pieprasījums, jānodrošina uzņēmumi, kas dod cilvēkiem darbu. Finanšu ministrs minēja, ka mērķis ir iet uz sabalansētu budžetu 2024.gadā. Kāpēc? Ne itāļi, ne spāņi, ne franči ne tuvu tā nedarīs.
Mēs nezinām, kāda būs ekonomika, kas notiks ES pēc trīs gadiem. Taupīt, kad citi netaupa, bet cīnās par "Eiropas čempionu" interesēm un lielāku tirgus daļu, ir absurds. Makrona solis ar atbalstu franču autoražotājiem ar nosacījumu, ka visai pētniecībai un attīstībai, kā arī ražošanai ir jāpaliek Francijā, ir piemērs tam, kāda būs situācija tirgū, iznākot no krīzes. Citi dara visu, lai attīstītos, bet mēs taupīsim? Latvijai nav problēmu aizņemties naudu, mēs varam palielināt budžeta bāzi, un tas nekas, ka palielinām budžeta deficītu. Finanšu ministrijas ierēdņi ir guvuši vērtīgu pieredzi krīzē, kas skāra Latviju pirms vairāk nekā 10 gadiem, un man ir sajūta, ka viņi joprojām domā kategorijās – kā netērēt. Taču šajā krīzē vajadzīga cita pieeja. Šobrīd svarīgākais noturēt Latvijas cilvēkus šeit arī pēc krīzes, lai viņi sajūt nākotnes iespējas Latvijā, nevis aizbrauc projām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!