Foto: DELFI
Eiropas daudzgadu budžeta termiņš tuvojas beigām, un parasti ap šo laiku par nākamo septiņu gadu budžetu jau ir panākta vienošanās un sākas tā saucamā programmēšana, lai struktūrfondu un lauksaimniecības nauda neaptrūktos. Taču šogad ir citādāk. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu premjeri vēl ne par ko nebija vienojušies, kad sākās Covid-19 pandēmija. Rezultātā sākās rīvēšanās starp valstīm, jo Itālija, Spānija, kas vissmagāk cieta no pandēmijas, nesaņēma gaidīto solidāro palīdzību no Francijas, Vācijas.

Bija nepieciešama papildu nauda, lai vispār varētu vienoties par nākamo budžetu, jo bija skaidrs, ka ar vienu triljonu eiro 7 gados nepietiks apstākļos, kad Eiropas ekonomika piedzīvo lejupslīdi. Bija jāatrod kopīgs risinājums. Un risinājumi naudas lietās ES parasti tiek meklēti tā: lai nebūtu vairāk naudas jāiemaksā, bet vienlaikus lai varētu izmaksāt vairāk un nogludinātu sabiedriskās domas un līdz ar to arī politiskās elites negatīvo noskaņojumu par ES "nesolidaritāti" vairākās valstīs.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija iepazīstināja ar 750 miljardus eiro vērtu ekonomikas atveseļošanas paketi un ES daudzgadu budžetu 1.1 triljona eiro apmērā. Tas uzreiz noņēma politisko spriedzi, jo papildu nauda tika atrasta un daudzgadu budžets saglabājās aptuveni kā plānots, tajā nav paredzētas lielas izmaiņas. Tātad kopumā budžets un papildu aizņēmumi krīzes seku novēršanai veido 1 triljonu 850 miljardus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit