Latvijā plaši ir izskanējis, ka Valsts ieņēmumu dienests ir veicis darbības pret vienu no zināmākajiem futbola klubiem aizdomās par aplokšņu algu maksāšanu. Diemžēl jāteic, ka šis notikums spilgti parāda, kas notiek Latvijas sporta saimniecībā kopumā.
Patiesība ir tāda, ka šobrīd sports ražo nabadzīgu, sociāli nenodrošinātu cilvēku slāni nākotnei. Sportists bieži vien ir situācijas ķīlnieks – viņš piekrīt tiem nosacījumiem, ko piedāvā darba devējs. Un ja darba devējs nav godprātīgs attiecībā uz nodokļu jomu vai pieiet tai radoši, sportistam trūkst zināšanu, padoma vai izpratnes kā šādu situāciju labāk risināt. Sporta sabiedrība ir ļoti maz informēta par daudzajiem nodokļu regulējumiem, un tādējādi ir izveidojusies viena no sociāli mazaizsargātākajām sabiedrības grupām, nozarēm.
Sabiedrībā nereti pastāv uzskats, ka sportisti, it īpaši komandu sporta veidos startējošie, saņem pietiekami lielas naudas summas, lai nodrošinātu savu labklājību un neuztrauktos par tādu lietu kā sociālās garantijas. Sports tā ir ļoti daudzu cilvēku ikdienas sastāvdaļa. Mēs esam pieraduši plašsaziņas līdzekļos sekot līdzi sportistu gaitām, kur tiek publicētas milzīgas atalgojuma summas, demonstrēts greznais dzīvesveids un ikdiena, kur galvenā problēma ir pārlieku lielā izvēle kā sevi izklaidēt.