Juris Binde Latvijas Mobilais telefons
Foto: LETA
Covid-19 krīze ir paātrinājusi visas pasaules virzību uz tā saucamo ceturto industriālo revolūciju un digitālo sabiedrību. Tikai pateicoties moderno tehnoloģiju iespējām, sabiedrība ir varējusi turpināt funkcionēt, pat neskatoties uz epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Vēl pirms divdesmit gadiem šāds kompromiss nebūtu iespējams – vai nu ekonomika un cilvēku dzīve tiktu pilnībā apstādināta, vai arī vīrusam būtu ļauts netraucēti izplatīties, Latvijā, iespējams, nonāvējot tūkstošiem cilvēku.

Vienlaikus tas aktualizē jautājumu – vai mēs mācīsimies no šīs pieredzes, ieguldot līdzekļus ekonomikas un sabiedriskās dzīves digitalizācijā? Ir skaidrs, ka tikai digitālā transformācija Latvijas valsts pārvaldē un uzņēmumos ļaus gan paaugstināt darba produktivitāti, gan nodrošināt pilnvērtīgi sabiedrības funkcionēšanu gadījumā, ja Covid -19 vīruss atgriezīsies ar jaunu sparu.

Lai cik paradoksāli tas būtu, pateicoties Covid pandēmijai, Latvijai pēdējos mēnešos ir izdevies izcelties uz citu valstu fona, ar saviem veiksmes stāstiem vismaz divreiz nokļūstot pasaules ziņu virsrakstos. Pirmkārt, ar mūsu salīdzinoši efektīvo cīņu Covid saslimstības ierobežošanai. Otrkārt – ar ļoti straujo un veiksmīgo uz Google un Apple programmatūras bāzes izveidotās lokālās kontaktu fiksēšanas lietotnes Apturi Covid izstrādi un ieviešanu. Tas ir Latvijas IKT nozares speciālistu augstās profesionalitātes, kā arī nozares vadošo uzņēmumu, augstskolu un valsts institūciju sadarbības spēju brīnišķīgs apliecinājums!

Šis projekts varēja izdoties, tikai pateicoties kopīgam redzējumam un sadarbībai starp privāto sektoru un valsti. Projektā piedalījās ļoti liels skaits uzņēmumu un institūciju – LMT, MakIT, Mobilly, TestDevLab, Zippy Vision, Latvijas Universitātes eksperti, TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš, Latvijas Universitāte, Valsts prezidenta kanceleja, NATO centrs StratCom, kā arī virkne medicīnas profesionāļu un epidemiologu.

Covid krīze skaidri parādīja mūsu stiprās un vājās vietas, iespējas un riskus. Jāatzīst, ka gan uzņēmumi, gan valsts iestādes pierādīja savu spēju ātri pārkārtoties darbam jaunajos apstākļos, iespaidīgā apjomā digitalizējot procesus. Ja pirms krīzes Latvija bija vienā no pēdējām vietām Eiropā attālinātā darba izmantošanā – to izmantoja tikai ap 7% strādājošo –, tad, kā liecina nesena SKDS aptauja, epidemioloģisko ierobežojumu dēļ uz darbu no mājām pilnībā vai daļēji spējuši pāriet 22% nodarbināto. Tāpat gan izglītības, gan ārstniecības iestādes ir veiksmīgi pārorientējušās uz attālināto komunikāciju, kur tas ir iespējams. Ar gandarījumu jāatzīst, ka arī LMT ir devis savu artavu, lai tas varētu notikt. Atbalstot Latvijas skolēnu attālināto mācību procesa īstenošanu, sadarbībā ar IZM nodrošinājām 2266 viedierīces ar bezmaksas internetu attālinātām mācībām. Tāpat arī apgādājuši ar vairāk nekā 1000 dažādām ierīcēm attālinātā darba veikšanai trīs lielākās Latvijas slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Līdz šim daudz ir ticis runāts par Latvijas ekonomikas galvenajām strukturālajām problēmām: zemo produktivitāti un produkcijas ražošanu ar zemu pievienoto vērtību. Uzskatu, ka šī krīze ir Latvijas lielā iespēja panākt būtiskas pārmaiņas gan valsts pārvaldē un sabiedriskajos pakalpojumus, gan uzņēmējdarbībā, ņemot vērā milzīgās finanšu iespējas krīzes pārvarēšanas un ekonomikas sildīšanas pasākumiem.

Taču ir svarīgi, lai šī nauda tiktu izmantota ne tikai īstermiņa atbalstam krīzē nonākušajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas, protams, ir absolūti nepieciešams. Tā gudri jāinvestē ekonomikas digitalizācijā un jaunu eksportspējīgu produktu radīšanā, tostarp IKT jomā, uzņēmējdarbības pārstrukturizācijai darbībai digitālajā vidē, kā arī plaša mēroga vispārējās un profesionālās izglītības pasākumiem gan IKT profesionāļu loka paplašināšanai, kuru Latvijai skaitliski stipri trūkst, gan citu nozaru un valsts pārvaldes darbinieku digitālo prasmju uzlabošanai. Digitālā transformācija rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumos ļaus ievērojami paaugstināt darba ražīgumu, panākot pašizmaksas samazinājumu, uzlabojot procesu efektivitāti un nodrošinot eksportspējīgas produkcijas ražošanu.

Šī ir Latvijas iespēja izrauties no gadiem ilgas muļļāšanās ekonomikas pārstrukturizācijā un kļūt par vienu no pasaules vadošajām valstīm IKT, inovāciju un augsto tehnoloģiju jomā. Taču tas ir panākams, tikai cieši roku rokā sadarbojoties valdībai, privātajiem uzņēmumiem, skolām un augstskolām. Cerams, ka Apturi Covid projekts nepaliks pirmā un vienīgā bezdelīga šajā sadarbībā, bet tiks turpināta gan valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādē, gan citu vērtīgu inovatīvu produktu radīšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!