Lēmums risināt ekonomikas krīzi, nojaucot ēku, kura ir ne vien sava laikmeta arhitektūras mantojums, bet arī funkcionējošs un pelnošs nekustamais īpašums, neiztur kritiku.
Atgādināšu, ka valdības lēmums paredz tagad, uz karstām pēdām nojaukt ēku Elizabetes ielā 2, un tikai tad, iespējams, sākt domāt par to, ko darīt tālāk. Par nojaukšanu valdība plāno maksāt trīs miljonus eiro. Tā ir ievērojama summa, ko varētu investēt jaunu vērtību radīšanā. Taču valdība izvēlas nojaukt, nevis radīt.
Ēka Elizabetes ielā 2 ir vēlīnā modernisma arhitektūras piemērs Rīgas pilsētvidē, to ir projektējuši arhitekti J. Vilciņš, A. Ūdris, A. Staņislavskis un G. Asaris. 2017. gadā aktualizētajā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības plānā šī ēka ir atzīta kā kultūrvēsturiski nozīmīga. Vai tiešām negaidot nostāja ir mainījusies? Kā tieši Kultūras ministrija, kurai būtu jārūpējas gan par mantojuma daudzveidību, gan par tā saglabāšanu, ir nonākusi līdz tam, ka virza lēmumu par šī nama nojaukšanu?
Vai Klusais centrs un Kronvalda parks ir īstā vieta, kur būtu jābūvē jaunā koncertzāle? Manā skatījumā noteikti ne.
Pirmkārt, ir jāatgādina, ka Rīga nav tikai tās centrs; jaunās enkurbūves nebūtu jāizvieto tikai un vienīgi centrā. Pasaules pilsētas šobrīd iet pavisam citu ceļu – jaunos valsts un pašvaldības objektus, vai tie būtu kultūras, sporta vai izglītības vajadzībām celti, izvieto pilsētu apkaimēs: lai tās atdzīvinātu, lai pilsēta attīstītos vienmērīgi, lai atslogotu centru no intensīvas satiksmes un autotransporta. Tie, kas strādā ar pilsētplānošanas jautājumiem, arī nekustamo īpašumu attīstītāji, labi zina, ka ar vienu labu, augstvērtīgu enkurobjektu pietiek, lai jaunu elpu iegūtu vesels kvartāls, pat pilsētas rajons. Labs piemērs ir Ziemeļblāzma Vecmīlgrāvī.
Vai pirms dažiem gadiem kāds varēja iedomāties, ka šajā Rīgas rajonā varēs rīkot konferences, seminārus, apbalvošanas ceremonijas un pat ES Prezidentūras pasākumus?! Šodien Ziemeļblāzmas kultūras pils ir pieprasīta sarīkojumu organizēšanas vieta, tur notiek gan apbalvošanas ceremonijas, kuras translē televīzija, gan valsts līmeņa sanāksmes un konferences. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk ir jāiet tieši šis Rīgas attīstības ceļš. Mums ir pietiekami daudz apkaimes, kurās ir vieta labai, kvalitatīvai, mūsdienīgai koncertzālei.
Otrkārt, Rīga ir pelnījusi izcilu koncertzāli vietā, kura tai ir izcili piemērota. Rīgai nav vajadzīga būve, kura neprofesionālu lēmumu dēļ tiek iemocīta, kur vien ienāk prātā.
Rīgai ir vajadzīga kvalitatīva arhitektūra, vajadzīga mūsdienīga, visiem ērti pieejama un skanīga koncertzāle. Tādu var izveidot tikai profesionāļi. Par to, kur Rīgā atrasties koncertzālei, ir jālemj pilsētplānotājiem un arhitektiem, nevis politiķiem.
Treškārt, Rīgā ir daudz vietu, kur šāda zāle izcili iederētos. Piemēram Skanstes apkaime. Patīk tas kādam vai nepatīk, bet šī apkaime attīstās. Ar tramvaju vai bez, bet tas ir viens no perspektīvākajiem Rīgas rajoniem. Tajā pilsētai ir rezervēti 3,2 ha zemes kādai lielai, sabiedriskai būvei. Tur ir plašums arhitektu domas lidojumam, tur ir iespēja veidot ērtu satiksmi, stāvvietas un pārējo nepieciešamo infrastruktūru. Arī Pārdaugavā un citviet Rīgā ir izvēles iespējas koncertzāles būvniecībai.
Tikai piesaistot profesionāļus, nopietnu diskusiju ceļā ir iespējams ne vien izvēlēties labāko atrašanās vietu koncertzāles būvniecībai, bet arī nodrošināt to, lai būvniecības izmaksas nav pārspīlētas.
Atkārtošu – es esmu par jaunu koncertzāli Rīgā. Bet es iebilstu pret veidu, kādā jautājums šobrīd tiek risināts. Bez profesionāļu un sabiedrības iesaistes, steigā un slepenībā pieņemot lēmumus, kas skar galvaspilsētas likteni, labu iznākumu gaidīt nevajadzētu.
Es aicinu valdību un Saeimu lemt par finansējuma piešķiršanu koncertzāles būvniecībai Rīgā, tā mums patiešām ir vajadzīga. Taču lēmums par vietu, kur tieši šādai ēkai būt, ir jāpieņem profesionāļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!