Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā aizvien plašākas diskusijas un rezonansi izraisa Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais konceptuālā ziņojuma "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju" projekts (1). Parādās ļoti dažādi viedokļi - no atbalstošiem līdz ļoti kritiskiem, vienlaikus, šķiet, kritisko viedokļu paudēji varbūt ne līdz galam ir iedziļinājušies jautājuma būtībā vai arī tieši otrādi - ir iedziļinājušies un tieši tāpēc ziņojumu apzināti kritizē…
Centīšos šajā rakstā viest lielāku skaidrību un izpratni par to, kas ir PKC priekšlikumu būtība.
Pirms sākt izklāstu, ir jāpaskaidro, ka ziņojums neradās no zila gaisa. Tas izstrādāts, lai piedāvātu iespējamos modeļus, kuru īstenošana nodrošinātu Ministru kabineta deklarācijas par tā iecerēto darbību 239. punktā ietvertās apņemšanās izpildi - virzību uz brīvā tirgus apstākļos darbojošos vai tādu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam.
Galvenie, tā teikt, pārmetumi, kuri izskan publiskajā telpā, ir par trim lietām – pirmkārt, ziņojums iezīmējot ceļu uz valsts kapitālsabiedrību privatizāciju, otrkārt, netiekot ņemts vērā, ka šīm kapitālsabiedrībām vai vismaz daļai no tām ir būtiski nefinanšu jeb publiskās politikas mērķi, treškārt, PKC neesot atbilstošas kapacitātes, kura, savukārt, esot un labi darbojoties nozaru ministrijās. Tad nu par visu pēc kārtas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!