Par to, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks nekā lielā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā, ir dzirdams bieži. Turklāt tās nav tikai uzņēmēju sūdzības – augsto darbaspēka nodokļu slogu uzsvērušas arī starptautiskās organizācijas. [1] Tiem, kam ekonomikas termini ir svešāki, skaidrojam, ka augstāks darbaspēka nodokļu slogs nozīmē to, ka uzņēmumam Latvijā darbinieks izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Piemēram, lai darbiniekam nodrošinātu mēnešalgu 1000 eiro apmērā "uz rokas", uzņēmums Latvijā nodokļos samaksā 743 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 710 un 561 eiro. [2]
Tā kā darbinieku algas un tām piemērojamie nodokļi ir būtiska uzņēmumu izmaksu sastāvdaļa, augstāki darbaspēka nodokļi sadārdzina Latvijā ražoto preču un sniegto pakalpojumu cenas, līdz ar to padara Latvijas uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus eksporta tirgos. Īpaši aktuāli tas kļūst globālas krīzes apstākļos, kad pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem krīt un konkurence starptautiskajos tirgos saasinās. Līdz ar to diez vai kāds apšaubīs, ka darbaspēka nodokļu slogu samazināšana nestu augļus un palīdzētu Latvijas ekonomikai ātrāk atkopties no krīzes.