Edijs Oss foto-2
Foto: Publicitātes attēli
Šobrīd Latvijas kokrūpnieku nozarē nav aktuālākas diskusiju tēmas kā informācija par to, ka Latvijas lielākais mežu īpašnieks AS "Latvijas valsts meži" varētu būt spiests mainīt līdzšinējos koksnes pārdošanas principus, lai turpmāk visus Latvijas koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus drīkstētu uzpirkt ārvalstu starpnieki bez vietējām ražotnēm.

Tā būtu pēkšņa un negaidīta ilggadējo nozares sadarbības principu un valsts stratēģijas maiņa, kas novestu līdz bankrotam daudzus Latvijas kokapstrādes uzņēmumus. Šāda nostāja ir tiešs atbalsts ārvalstu koksnes uzpircējiem, bet drauds vietējai kokrūpniecībai, jo iznīcinās vietējās koksnes pieejamību. To jau varam novērot, piemēram, Rumānijā, kur vietējo koksni kā lētu resursu izpērk uzpircēji no Ķīnas ar ievērojamu savas valsts atbalstu. Savukārt vietējā Rumānijas kokrūpniecība būtībā ir iznīcināta.

AS "Latvijas valsts meži" ir lielākais mežu turētājs Latvijā un līdz ar to arī lielākais (ap 55%) koksnes piegādātājs kokrūpniecības uzņēmumiem Latvijā ar milzīgu ietekmi uz visu nozari. Visi pārējie piegādātāji ir salīdzinoši nelieli un vidēji nodrošina 3%–8% apjoma. Tāda ir šodienas mežu īpašnieku struktūra Latvijā, un visiem kokapstrādes uzņēmumiem ar to ir jārēķinās. Ja tik liels nozares spēlētājs pēkšņi maina resursu pieejamības nosacījumus, sabrūk visas nozares uzņēmumu attīstības ieceres. Neviens vairs nevar pieturēties pie saviem iepriekšējiem plāniem, un apdraudēta būs gan finansējuma piesaiste jauniem investīciju plāniem, gan jau esošo aizņēmumu atdošanas iespējas. Banku finansējums vienkārši kļūs vēl nepieejamāks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!