Neapšaubāmi, iecerētā kadastrālo vērtību maiņa atstās iespaidu uz nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem – pilsētniekiem. Taču mazāk runāts par šīs reformas negatīvo ietekmi uz situāciju jau tā aizmirstajos Latvijas laukos.
Valsts zemes dienesta pārstāvji atzīst, ka vidējais kadastrālās vērtības pieaugums lauksaimniecības zemēm no 2022. gada 1. janvāra aprēķināts 167% apmērā. Tas izraisīs nekustamā īpašuma nodokļa proporcionālu pieaugumu.
Kādas personu grupas un kā šī vērtību celšana ietekmēs visvairāk?
Manuprāt, Latvijas zemniekus un denacionalizēto zemju īpašniekus vai to mantiniekus ar neapsaimniekotām platībām.
Pirmkārt, Latvijas zemniekiem pieaugs ražošanas izmaksas, jo mainīsies nekustamā īpašuma nodoklis par to īpašumā esošo zemi.
Otrkārt, paaugstināsies lauksaimniecības zemes nomas cenas, jo zemes īpašniekiem būs nepieciešamība kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Tas savukārt palielinās Latvijas zemnieku ražošanas izmaksas un attiecīgi konkurētspēju ar citu Eiropas Savienības valstu zemniekiem.
Treškārt, Latvijā ir liels daudzums aizaugušu un citu iemeslu dēļ neizmantotu lauksaimniecībā izmantojamo zemes īpašumu, par kuriem tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis pēc trīskāršas likmes. Nekustamā īpašuma nodokļa straujais pieaugums piespiedīs zemes īpašniekus to steidzami pārdot, jo neizmantoto zemi parasti nav iespējams iznomāt. Nelielas platības nav piemērotas mūsdienu lielgabarīta lauksaimniecības mašīnām, celmu raušana atpelnās ilgākā laika posmā, kā arī ilgstoši neapsaimniekotajās platībās ir bojātas meliorācijas sistēmas, kuru atjaunošana svešā zemē nav ekonomiski pamatota. Taču, palielinoties pārdodamo īpašumu piedāvājumam, cena par zemes vienību saruks, un baidos, ka lielākie zaudētāji būs denacionalizēto zemju īpašnieki vai to mantinieki, kas līdz šim emocionāli turējās pie senču zemes.
Visticamāk, zemes īpašumus iegādāsies vai nu zemnieki lielražotāji, vai pārpircēji, kas tos apmežos, lai tālāk pārdotu ārvalstu investoriem. Turklāt lielie zemnieki un investori nodrošina ātrus darījumus, pretēji darījuma smagnējai virzībai, kad pirkums tiek finansēts ar kredītu.
Balstoties uz minēto, secinu, ka mazie Latvijas zemnieki ieguvēji nebūs. Šie faktori drīzāk veicinās Latvijas lauksaimniecības virzību intensīvās lielsaimnieku zemniecības virzienā, kas spēj ar pāris cilvēku līdzdalību apsaimniekot simtiem hektāru zemes, ražībai dāsni kaisot ķimikālijas. Tādējādi Latvijas lauki arvien vairāk pārvērtīsies vai nu intensīvās lauksaimniecības apvidos – mazapdzīvotos plašumos –, vai mežos, kur arī nebūs vietas viensētām un piemājas saimniecībām.
Diemžēl jāsecina, ka izvēlētais attīstības modelis paaugstināt kadastrālo vērtību ir pretrunā ar līdzšinējo politiku par ierobežotu maksimālo lauksaimniecības zemju īpašuma apjomu, t.sk. arī pretrunā mērķim, ko likumdevējs bija vēlējies sasniegt ar prasību par latviešu valodas zināšanām lauksaimniecības zemes ieguvējiem. Ierobežojumi tika noteikti, lai saglabātu latvisko kultūru un dzīvesziņu lauku apvidos.
Uzskatu, ka kadastrālās vērtības celšana lauksaimniecībā izmantojamai zemei būtu veicama pakāpeniski, apsverot ne tikai nodokļu ieņēmumu, bet arī Latvijas lauku veiksmīgas attīstības aspektu.
Otrs risinājums – kadastrālās vērtības celšanu virzīt vienlaikus ar proporcionālu nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazinājumu, tādējādi maksājamo nodokļu apmēru saglabājot praktiski nemainīgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!