Pat neskatoties uz laika apstākļiem un citiem apstākļiem, jautājums ir par to, vai Rīgas dome kā lēmējinstitūcijai sabiedrībai ir svarīga. Vai varbūt pietiek ar pagaidu administrāciju – neatkarīgi no tā, ko tā pārstāv, kā tā ir ievēlēta vai iecelta.
Respektīvi, zemā vēlētāju līdzdalība ļoti pamatoti liek uzdot jautājumu par sabiedrības atbalstu vēlētām lēmējinstitūcijām. Tādejādi šis ir ļoti būtisks izaicinājums ne tikai pašvaldībai (-ām), bet demokrātijai (tai skaitā un it īpaši Saeimai) Latvijā: pierādīt, ka dažādība un pārstāvniecība lēmējinstitūcijās spēj dot kvalitatīvāki labākus rezultātus nekā iecelta administrācija. Vai varbūt tā ir sabiedrības skepse par demokrātijas praksi Latvijā, kad faktiski lēmumu pieņemšana ir saskaņota un koncentrēta Sadarbības padomes (Satversmē un citos tiesību aktos neminēta institūcija) rokās, kas izslēdz jēgpilnu ieklausīšanos opozīcijā un dialogu ar to? Skepse par to, ka plašākai un demokrātiskai diskusijai ir jēga un tā var dot jēdzīgus rezultātus?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!