Ļubova Švecova: Vai Latvijā ir atbalsts demokrātijai?!?  (74)

Pat neskatoties uz laika apstākļiem un citiem apstākļiem, jautājums ir par to, vai Rīgas dome kā lēmējinstitūcijai sabiedrībai ir svarīga. Vai varbūt pietiek ar pagaidu administrāciju – neatkarīgi no tā, ko tā pārstāv, kā tā ir ievēlēta vai iecelta.

Respektīvi, zemā vēlētāju līdzdalība ļoti pamatoti liek uzdot jautājumu par sabiedrības atbalstu vēlētām lēmējinstitūcijām. Tādejādi šis ir ļoti būtisks izaicinājums ne tikai pašvaldībai (-ām), bet demokrātijai (tai skaitā un it īpaši Saeimai) Latvijā: pierādīt, ka dažādība un pārstāvniecība lēmējinstitūcijās spēj dot kvalitatīvāki labākus rezultātus nekā iecelta administrācija. Vai varbūt tā ir sabiedrības skepse par demokrātijas praksi Latvijā, kad faktiski lēmumu pieņemšana ir saskaņota un koncentrēta Sadarbības padomes (Satversmē un citos tiesību aktos neminēta institūcija) rokās, kas izslēdz jēgpilnu ieklausīšanos opozīcijā un dialogu ar to? Skepse par to, ka plašākai un demokrātiskai diskusijai ir jēga un tā var dot jēdzīgus rezultātus?

Bet par pašām ārkārtas vēlēšanām. Arvien lielāka sadrumstalotība gan t.s. krievvalodīgos, gan t.s. latviešus pārstāvošajās partijās. Lai gan principiāli uzskatu, ka šāds iedalījums nav korekts un patiesībā tikai paša termina lietošana vien kultivē nevis sabiedrības saliedētību, bet šķelšanos. Taču pagaidām tā ir saprotamāk lasītājam.

Rīga un attiecīgi arī pati Rīgas pašvaldība vienmēr ir bijusi vairāk kreisi jeb, visjaunāko laiku terminoloģijā runājot, progresīvi-liberāli noskaņota. AP/P/P un JV rezultāti ir tam piemērs. No vienas puses AP/P/P un JV rezultāti apliecina daļas sabiedrības (rīdzinieku) atbalstu valdībai, bet no otras – šīs ārkārtas vēlēšanas ir formalizējušas atkal vēsturisku lūzuma punktu Latvijas pārstāvnieciskajā demokrātijā. Proti: pēdējos padsmit gadus nosacīto krievvalodīgo vēlētāju Rīgas domē un visā Saeimā pārstāvēja tikai viena partija: Saskaņas centrs. Tas ir beidzies. Tagad Rīgas domē būs gan Latvijas krievu savienība, gan (nosacīti krievvalodīgo vēlētāju pārstāvošā) – GKR.

Vai Saskaņa (Saskaņas Centrs) ir zaudētāji šajās ārkārtas vēlēšanās? Pēc skaitļiem un ieņemto vietu skaita – jā, bet pēc būtības – var veidoties ļoti interesanti scenāriji. Daļēji šīs ārkārtas vēlēšanas ir rezultāts Latvijas valdošās progresīvās elites (ieskaitot identiskas vērtības un principus deklarējošos plašsaziņas līdzekļus un NVO) tuvredzības, virspusējas pieejas un pat augstprātības rezultāts.

Reālais uzvarētājs ir Latvijas Krievu Savienība, bet tai pat laikā pieaugs tās grēkāža loma, jo uz LKS varēs fokusēt visus apgalvojumus par draudzību ar Krieviju, krievu skolu aizstāvību (kas nekādā veidā neveicina nacionālās pašapziņas un sabiedrības konsolidāciju starp pārējiem politiskajiem spēkiem un pašu sabiedrību) utt., utjpr. Reālais iznākums ir tāds, ka Rīgas domē tagad būs pārstāvēta LKS, kas attiecīgi rada augstu varbūtību turpmākajai iekļūšanai Saeimā. Jo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir pilotprojekts nacionāla mēroga vēlēšanām.

Bet no otras puses: publisks spiediens uz Saskaņu mazināsies un ilgtermiņa perspektīvā var veidoties tādi apstākļi un partiju skaitliska kombinācija, kad Saskaņa var kļūt par sabiedroto valdības koalīcijā. Vai AP/P/P ir uzvarētāji? Pēc iegūtā balsu skaitā – jā. Bet reālais uzvarētājs ir tas, kurš veido un faktiski vada koalīciju un iegūst svarīgākās jomas pašvaldībā. Uzvarētājs ir tas, kurš iegūst savā pārziņā galvenās jomas pašvaldībā. AP/P/P noteikti būs koalīcijā, bet 7 partiju klātbūtne pašvaldībā padara nākošo koalīciju daudz trauslāku un jūtīgu politiskām manipulācijām.

Par zaudētājiem. Pirmais lielākais zaudētājs ir JKP. Tāpēc, ka ir ieguvis neproporcionāli maz vietu, salīdzinot ar Saeimu un partijas ietekmi valdībā. Paradokss ir tāds, ka Jaunā konservatīvā partija, kurai vismaz pieklājības pēc vajadzētu demonstrēt kaut daļēju piederību un atbalstu konservatīvām vērtībām gan Saeimā, gan valdībā, gan šajā priekšvēlēšanu kampaņā, to aizmirsa. Vismaz tas būtu bijis reāls vēlētājus konsolidējošs ideoloģisks vēstījums pret kreisi orientētiem, piedodiet, liberāli-progresīviem AP/P/P un JV.

Taču sliktākais ir tas, ka JKP priekšvēlēšanu kampaņā trūka konservatīvās vērtībās balstītas rīcības un runāšanas. Ārkārtas vēlēšanas un pati partijas politika valdībā diemžēl apstiprina to, ka tā neattaisno savu nosaukumu. Atšķirībā no AP/P/P, kas faktiski ir vienīgā no valdošās koalīcijas partijām, kura aizstāv kreisi-liberālu politiku. Vēl sliktāk var attīstīties notikumi tuvākā nākotnē: apzinoties vēlētāju trūkumu JKP retorikai un, sauksim tā, savādai rīcībai valdībā, var prognozēt, ka JKP Saeimas deputāti sāks šaubīties par savas politiskās karjeras un izaugsmes perspektīvām ar šo partiju un būs pretimnākoši piedāvājumiem.

Otrs lielākais zaudējums ir ZZS. Tāpēc, ka ambiciozais mēģinājums iekļūt Rīgas pašvaldībā, kas simboliski (ne pirmo reizi diemžēl) nozīmētu mainīt partijas profilu kā no lauksaimnieku arodbiedrības uz nacionāla mēroga un pilsētas iedzīvotāju daļu pārstāvošo partiju ir izgāzies (atkal). Secinājums? ZZS ir nepieciešama zīmola maiņa jeb restarts. To, ko regulāri dara partija, kuru tagad pazīstam kā Jauno Vienotību. Partija ir līdzīga organizācija kā jebkurš ražotājs, tirgotājs vai pakalpojumu sniedzējs, kuram regulāri jāveic korekcijas savā zīmolā un piedāvājumā, lai apmierinātu sabiedrības pieprasījumu. Atbilde ir tāda: ZZS zīmols neatbilst rīdzinieku pieprasījumam. Šī nav rīdziniekiem paredzēta partija. Un tā tiešām ir problēma. Nevis rīdzinieku, bet ZZS.

Nobeigumā atliek vien uzdot vienu būtisku jautājumu: kā notikušās ārkārtas vēlēšanas ietekmēs esošās koalīcijas darbu Saeimā un vai tiešām nākošajās Saeimas vēlēšanās būs jāpiedzīvo tikpat zema vēlētāju līdzdalība? Atbilde uz šo jautājumu ir valdošās koalīcijas ziņā.