Ko mums darīt ar Ameriku? Amerikas iekšpolitiskā kauja ir sasniegusi episkus, simboliskus un pat reliģiskus mērogus. Abi prezidenta amata kandidāti piesauc gaismas un tumsas spēku kauju līdzības, savukārt viņu fani runā par mesiānisma pazīmēm – Jeruzalemes piederību, numeroloģiju utt.
Savukārt prezidenta Trampa foto ar Bībeli rokā pie baznīcas uz BLM (Black Lives Matter) demonstrāciju fona dažiem bija kā apokalipses zīme. Pārējā, vismaz no Amerikas tieši atkarīgā pasaule ar pandēmiskiem simptomiem gaida galaktiskas (Vienu brīdi neoficiāli NATO sevi uzskatīja par spēcīgāko aliansi galaktikā!) nozīmes risinājumu.
Leonardo da Vinči freska "Svētais vakarēdiens", kur Jēzus paziņo, ka viens no klātesošajiem viņu drīz pievils, iespējams, visprecīzāk atgādina NATO pēdējo samitu "vakariņotāju" noskaņojumu, īpaši šobrīd – pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Politikas valodā runājot, Jēzus paziņojums toreiz bija skandāls! Viņš saviem tuvākajiem biedriem paziņoja, ka drīz šī harmoniskā kopā būšana beigsies. Līdzīgu cilvēciski kosmisku drāmu mums Latvijā freskas vietā uz skatuves izspēlēja Alvis Hermanis un Mihails Barišņikovs, izstāstot savu versiju par pāvesta Benedikta XVI vēsturisko lēmumu. Nē, neviens neko par "nodevību" vai "negaidītu pavērsienu" šobrīd aliansē tieši un skaļi nav teicis, ne alianses vispārzināmais līderis, ne arī sekotāji.