Notikumi saistībā ar "Kalna svētību kopienu" un tiem sekojošā vibrācija publiskajā telpā, izgaismo sarežģītu un ārkārtīgi nozīmīgu sabiedrībai un tautsaimniecībai problēmu – sociālo rehabilitāciju, tās iespaidīgo ietekmi un ciešo saikni ar sabiedrību. Problemātisko bērnu un pusaudžu kvalitatīva personības attīstība, integrācija un metodes, kā to panākt, ir daļa no sociālās rehabilitācijas. Gadījums liecina par Latvijas realitāti – cilvēki nezina par pieejamajām iespējām, neuzticas valsts piedāvātajam pakalpojumam, bet meklē citus risinājumus, īsti nesaprot, kam vajadzīga rehabilitācija, kā un kas to var sniegt, lai tā būtu profesionāla un iedarbīga.
Aktualizējās arī vienotas sistēmas trūkums, kurā būtu cieši saistīti valstiskais, nevalstiskais un komerciālais sektori, kuri savienoti un pēctecīgi realizētu trīs sociālās rehabilitācijas posmus – prevenciju, akūtā gadījuma menedžmentu, rehabilitāciju. Šobrīd nav izstrādāti vienoti kritēriji un vadlīnijas, nav noteikts, kādi nosacījumi organizācijai jāizpilda, lai tā varētu pretendēt kļūt par uzticamu sociālās rehabilitācijas iestādi. Rezultātā, ir organizācijas, kas pārstāv dažādu uzskatu sistēmas un pielieto tām atbilstošas metodes. Dara to vairāk vai mazāk godprātīgi, atbilstoši savām koncepcijām un kompetencēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!