2020. gada 10. jūlijā ar Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana dekrētu Svētā Sofija jeb Svētās gudrības bazilika – pēc imperatora Justīniāna pavēles 6. gadsimtā celtais Bizantijas impērijas un visas pareizticīgās pasaules svarīgākais dievnams – no muzeja pārtapa par mošeju. Šis lēmums piesaistīja visas pasaules uzmanību. ASV, ES un Krievijas līderi, kā arī starptautiskās institūcijas reti pieredzētā vienprātībā aicināja Erdoganu atteikties no šī plāna īstenošanas. Brīdinājumi tomēr tika ignorēti, un 24. jūlijā, piedaloties valsts vadītājiem, Svētajā Sofijā notika pirmais svinīgais musulmaņu dievkalpojums.
Svētā Sofija atrodas Turcijas teritorijā, tāpēc turkiem, ja viņi tā vēlas, ir tiesības baziliku izmantot dievlūgšanas vajadzībām. Tomēr tā ir visai virspusīga patiesība. Svētajai Sofijai vienmēr bijusi dziļa garīga, kulturāla un vēsturiska vērtība, un tā tiek uzskatīta par pašu svarīgāko kristiešu dievnamu – ne jau tikai starp pareizticīgajiem. Visas pasaules acīs Svētā Sofija ir svarīgākais Bizantijas civilizācijas piemineklis. 1985. gadā UNESCO to pasludināja par pasaules mantojuma objektu.
Paši osmaņi lieliski apzinājās Svētās Sofijas simbolisko nozīmīgumu. Mehmeda II pirmais solis pēc Konstantinopoles iekarošanas 1453. gadā bija pārvērst baziliku par mošeju; tas bija nepārprotami simbolisks žests. Savukārt 1935. gadā sekulārās Turcijas Republikas dibinātājs Mustafa Kemals Ataturks ne mazāk simboliskā kārtā pasludināja mošeju par muzeju. Tas bija demonstratīvs apliecinājums viņa nodomam pārveidot Turcijas Republiku no impērijas, kuras pamatā likta reliģija, par laicīgu valsti, kuras mērķis ir kļūt vienotai ar Eiropu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!