Marta Rībele: Ikgadējās debates par stāvokli Eiropas Savienībā. Ko sagaida Latvijas vēlētāji?  (23)

EK priekšēdētājai Urzulai fon der Leienai šīs būs pirmās debates par stāvokli ES. EP septembra plenārsesija, kad tās parasti notiek, paaugstinātā Covid -19 riska dēļ gan pārceltas no Strasbūras uz Briseli. Pirmo reizi debates par stāvokli ES notika 2010. gadā, un tajās bieži izskan būtiski ES jaunumi, piemēram, 2018.gadā toreizējais EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nāca klajā ar priekšlikumu atteikties no sezonālās laika maiņas Kaut gan EP savu atbalstu jau paudis, šis jautājums tagad iestrēdzis dalībvalstu sarunās.

Šoreiz EK vadītāja atskaitīsies par paveikto, cenšoties mazināt Covid-19 izraisīto veselības un ekonomikas krīzi, un iepazīstinās ar savu redzējumu nākotnei par ekonomikas atveseļošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām un stāvokli Eiropas kaimiņvalstīs. EP politisko grupu vadītāji savās atbildēs novērtēs EK darbu un izklāstīs savu viedokli par tās prioritātēm 2021. gadā. EP deputāti jau pauduši, ka īstermiņa atkopšanās pasākumi nedrīkst notikt uz ilgtermiņa ieguldījumu rēķina.

Ņemot vērā gaidāmās Brexit pārejas perioda beigas un ASV Prezidenta vēlēšanas, var sagaidīt debates arī par ES lomu pasaulē.

EK savā komunikācijā pirms debatēm jau iezīmē, ka pilnvaru termiņa sākumā noteiktās prioritātes joprojām ir spēkā, arī risinot pašreizējās problēmas. EK joprojām ir apņēmības pilna īstenot savas pamatiniciatīvas (Eiropas Zaļo kursu un digitālo stratēģiju), jo bez tā nav iespējams "pārstartēt" Eiropas ekonomiku un veidot noturīgāku, ilgtspējīgāku, taisnīgāku un pārticīgāku Eiropu.

Šis ikgadējais notikums ir nozīmīgs Eiropas Savienības pārredzamības un demokrātijas veicināšanai. Tā ir iespēja tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, uzsverot galvenos uzdevumus. Tāpēc pirms debatēm visā ES eiroparlamentārieši uzklausa vēlētājus - ko tie sagaida no ES?

EP birojs Latvijā jau piekto gadu veic Vēlētāju gaidu pētījumu - kāds ir to skatījums un gaidas no ES. Pat 80% Latvijas likumu ir balstīti ES lēmumos. Tos ierosina EK, bet pieņem EP un ES Padome (dalībvalstu ministri). Kaut EP nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, EP var norādīt EK, kādi tiesību akti būtu vēlami. Tāpēc šis vēlētāju gaidu pētījums ir noderīgs darba instruments Latvijas eiroparlamentariešiem, ko tie arī aktīvi izmanto - gan iekļaujot jautājumus no savu komiteju darbakārtības pētījuma anketā, gan pēc tam - veidojot EP pozīciju par konkrētiem likumprojektiem.

Pētījumā klātienes sarunās tiek intervēti 250 interešu grupu pārstāvji no visas Latvijas, kas pārstāv gan dažādas jomas, gan demogrāfiskos tipus. Šogad pamata tēma, protams, ir Covid-19 krīze un tās seku risināšana, taču respondentiem jautāts arī par ES naudas ieguldīšanu kopumā, dabas aizsardzību, piederību Latvijai un ES utt.

Plašāk otrdienas pēcpusdienā www.europarl.lv, bet jau nedaudz ieskicēšu vēlētāju gaidas Covid-19 krīzes risināšanā. Jāatzīmē, ka ES līmenī kopš marta sākuma jau īstenot vairāki desmiti pasākumu, lai atbalstītu dalībvalstis. Starp tiem ir gan medicīnas aprīkojuma rezervju izveide un vīrusa pētniecība, gan dažāda veida atbalsts ekonomikai un sociāla atbalsta pasākumiem, gan kopīgi organizēta repatriācija un tukšo lidojumu izbeigšana, kurus aviosabiedrības bija spiestas veikt, lai saglabātu laika nišas un daudzi citi.

Kā liecina EP biroja Latvijā veiktais Vēlētāju gaidu pētījums, patlaban Eiropas līmenī no EP deputātiem tiek gaidītas ekonomiski pamatotas vadlīnijas dalībvalstu vienotai izejai no veselības krīzes situācijas un ekonomikas atjaunošanai. Tiek sagaidīta kopīga nostāja par ierobežojumiem un vienota statistika par saslimušajiem.

Vēlētāji arī prasa, lai tiktu veidotas medicīnas preču rezerves un EP deputāti iestājas pret vīrusa izplatības pārvēršanu peļņā. Svarīgi izstrādāt ES kopīgo un katrai valstij piemērotu civilās aizsardzības plānu, lai jaunu krīžu gadījumā spētu reaģēt ātrāk un operatīvāk.

"Ciešāk jāsadarbojas Eiropas ietvaros, nepieciešama centralizētāka rīcība un risinājumi, jo šobrīd katra dalībvalsts darbojas pēc savas saprašanas, " intervijā pauž tūrisma jomas pārstāve no Vidzemes.

Pētījumā aktualizēta arī dezinformācijas izplatība, kuras ierobežošana gan nedrīkstētu ietekmēt runas brīvību.

Vēlētāju viedoklis jau nodots Latvijas eiroparlamentāriešiem, lai izmantotu debatēs par stāvokli ES un citkārt. Trešdienas debatēm var sekot līdzi lapā www.soteu.eu no 10:15 pēc Latvijas laika.