Ģirts Jansons: Skaidrā nauda – bija, ir un būs, turklāt jaunā un labākā formā  (60)

Mūsdienās redzam, ka dziesmā iekļautās bažas nav piepildījušās. Radio nav iznīcinājis laikrakstu industriju (20. gadsimta 20. gadu bažas), televīzija nenogalināja radio (20. gadsimta 50. gadu bubulis) un filmu industriju, bet internets nebija tas, ko televīzija redz kā pēdējo pirms acu aizvēršanas, gaidot kontrolšāvienu galvā. Jā, jaunās tehnoloģijas un kanāli mainīja veidu, kā cilvēki patērē informāciju, un līdz ar to lika mainīties un pielāgoties – laikrakstiem, radio, televīzijai. Tomēr nekas no tā nav aizgājis nebūtībā, bet transformējies jaunā, labākā, sabiedrībai nepieciešamā formātā.

Līdzīgi ir ar dažādām naudas formām. Laiku pa laikam man un kolēģiem vaicā, kad pilnībā izzudīs skaidrā nauda? Ir tāds teiciens – nekad nesaki nekad, tomēr šoreiz es gribu skaidri un nepārprotami apliecināt – skaidrā nauda bija, ir un būs, pārskatāmā nākotnē tā nekur neizzudīs. Jā, arī tik klasiska vērtība kā skaidrā nauda mainās un transformējas, kļūst labāka un drošāka. Tās forma, laikam ejot, mainās nepārtraukti, proti, tālā pagātnē gliemežvākus un akmeņus norēķinos nomainīja monētas, savukārt 20. un 21. gadsimta sākumā noteicošā loma jau ir banknotēm, bet būtība paliek tā pati – ātrs un ērts norēķinu veids, izmantojot materiālas formas vērtību mēru.

Nenoliedzami, ka mainās skaidrās naudas loma. Piemēram, ikdienas rēķinos arvien ērtāki kļūst bezskaidrās naudas norēķini, finanšu sektoram ieviešot jaunas tehnoloģijas, turklāt rūpējoties, lai tās būtu lietošanā ērtas un saprotamas arī cilvēkiem, kuri ir dzimuši iepriekšējā gadsimtā. Koronavīrusa Covid-19 laikā spējam novērtēt bezkontaktu karšu sniegtās priekšrocības, kad par pirkumu varam samaksāt, norēķinu karti vienkārši pietuvinot maksājumu terminālim. Ļoti ērti, ja rīta skrējienā (vai pat peldējumā) nav jāņem līdzi maks, bet ūdeni veikalā var nopirkt, izmantojot tālruni, pulksteni vai aproci.

Šīs tehnoloģijas ir ieviestas ikdienas dzīvē un sabiedrībā tiek plaši izmantotas, bet iepriekš nozīmīgs traucēklis bija starpbanku pārskaitījumu ilgums. Proti, ja ar norēķinu kartēm varēja apmaksāt pirkumu nekavējoties, cilvēku savstarpējos naudas darījumos tehnoloģijas nebija ērti lietojamas, jo pārskaitījums prasīja stundas un pat dienas, bet norēķinu terminālis ir biznesa instruments un parasts cilvēks, protams, tādu nevar lietot ikdienas režīmā. Latvijas Bankai kā pirmajai eiro zonā ieviešot zibmaksājumus un vēlāk vienkāršojot savstarpējos pārskaitījumus ar zibsaišu palīdzību, bezskaidrās naudas norēķini beidzot ir novērsuši minēto trūkumu un ieguvuši skaidrās naudas norēķiniem raksturīgo ātrumu un vienkāršību. Zibmaksājums tiek veikts sekundes daļās, bet konta piesaiste zibsaitei ļauj veikt naudas pārvedumu, ievadot saņēmēja tālruņa numuru (nākotnē – arī cita veida identifikatoru, piemēram, e-pasta adresi), tātad ļoti vienkārši.

Neskatoties uz šo bezskaidrās naudas progresu, arī skaidrajai naudai ir nākotne.

Pirmkārt, ir liela sabiedrības daļa, kas dažādu iemeslu dēļ priekšroku dod tieši skaidrās naudas norēķiniem un uzkrājumiem. Skaidrās naudas īpatsvars kopējā maksājumu apjomā samazinās, bet tas notiek saistībā ar bezskaidrās naudas norēķinu straujāku kāpumu: vienlaikus palielinās arī skaidrās naudas norēķinu apjoms, tikai lēnāk. Eiropas Centrālās bankas aplēses liecina, ka eiro skaidrā nauda apgrozībā nepārtraukti aug – no aptuveni 225 miljardiem eiro 2002. gada janvārī līdz 1.38 triljoniem eiro 2020. gada jūlijā. Pēdējo piecu gadu laikā eiro zonā skaidrā nauda apgrozībā pieauga vidēji par 5% gadā. Turklāt faktiski palielinās visu nominālvērtību naudas zīmju skaits, un tas liecina, ka aug skaidrās naudas izmantošana gan ikdienas norēķinos (naudas zīmes ar mazu nominālvērtību, kuras izmanto ikdienas pirkumiem), gan uzkrāšanai (naudas zīmes ar lielu nominālvērtību).

Otrkārt, būtiska ir diversifikācija, nodrošinot, lai skaidrās un bezskaidrās naudas izmantošana būtu līdzsvarota. Tas ir arī drošības jautājums, kā to izjutām, piemēram, 2020. gada 9. jūnijā, kad uz samērā ilgu laiku nozīmīga Rīgas daļa palika bez elektrības. Šajā laikā, protams, bija apgrūtināti bezskaidrās naudas norēķini, cilvēki nevarēja piekļūt internetbankām u.tml. Neaizmirsīsim arī par citiem mūsdienām raksturīgiem riskiem, piemēram, kiberdrošības jautājumiem. Vienlīdz sāpīgi būtu gan palikt bez skaidrās naudas uzkrājumiem, ja mājās uzlauzts tavs seifs, gan bez elektroniskās naudas norēķinu kontā, ja kāds krāpnieks ir pamanījies slepus to aizskaitīt prom. Par skaidrās un bezskaidrās naudas drošības aspektiem plānots runāt arī ikgadējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē, kas šogad notiks 25. septembrī (detalizētāk - https://www.makroekonomika.lv/notiks-latvijas-bankas-konference-nauda-un-sabiedribas-drosiba).

Vienlaikus ir vērojams, ka vairākās jomās skaidrās naudas loma samazinās. Piemēram, ņemot vērā komercbanku darbības pārmaiņas, arvien aktīvāk klientu apkalpošanu klātienē aizstājot ar attālinātu komunikāciju, samazinās banku pakalpojumu pieejamība, īpaši reģionos. Komercbankas pārskata filiāļu struktūru un samazina bankomātu skaitu, nav pietiekami nodrošināta skaidrās naudas izņemšanas iespēja lauku veikaliņos. Arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai valsts politikas līmenī nebūtu jāiejaucas, lai diversificētu dažādu naudas veidu lietošanas iespējas.

Jāmin arī, ka skaidrajai naudai šobrīd ir būtiska sociālā funkcija, jo tā kalpo par norēķinu līdzekli tai iedzīvotāju grupai, kurai nav kontu kredītiestādēs (t.sk. gados veciem cilvēkiem) vai kura personīgu iemeslu vai kompetenču trūkuma dēļ nelieto mūsdienu tehnoloģijas, nepieļaujot attiecīgo iedzīvotāju grupu sociālo atstumtību.

Jaunākā Latvijas Bankas "Maksājumu radara" dati (tiks publiskoti šomēnes) liecina, ka kopumā iedzīvotājus apmierina skaidrās naudas pieejamība. Atbildot uz jautājumu, cik lielā mērā apmierina iespējas izņemt skaidro naudu no sava norēķinu konta, 68% socioloģiskās firmas "Latvijas Fakti" 2020. gada augustā aptaujāto atzinuši, ka pilnībā apmierina, 16% – daļēji apmierina, 5% - drīzāk neapmierina, bet 3% - ļoti neapmierina. Aptaujā vien 3% apgalvojuši, ka skaidro naudu norēķinos neizmanto, bet 5% bijis apgrūtinoši atbildēt.

Tas liecina, ka pašlaik skaidrās naudas pieejamība – iespēja to izņemt no bankomātiem un izmantojot veikalu kases – ir apmierinoša, bet vienlaikus satraucoši, ka diezgan liela sabiedrības daļa (aptuveni 8%) nav apmierināta ar šīm iespējām. Šai tendencei Latvijas Banka plāno pievērst pastiprinātu uzmanību arī turpmāk, vērtējot iedzīvotāju apmierinātību ar finanšu sektora sniegtajiem skaidrās naudas apgādes pakalpojumiem.

Mēs Latvijas Bankā sekojam līdzi arī skaidrās naudas kopējām tendencēm pasaulē un Latvijā. Šajā jomā ir vairāki jaunumi, kas galvenokārt attiecas uz eiro nominālu struktūru.

Daudzi jau būs pamanījuši pēdējā gada laikā aktualizēto diskusiju par 1 centa un 2 centu monētu nākotni. Vairākās eiro zonas valstīs – Somijā, Nīderlandē, Beļģijā un Īrijā – ieviesti pirkumu galasummas noapaļošanas noteikumi, tādējādi samazinot 1 centa un 2 centu monētu skaitu apgrozībā. Pašlaik diskusija par līdzīgu izšķiršanos notiek Igaunijā, bet Latvijā to aktualizējusi parakstu vākšanas kampaņa portālā "Mana balss", kā arī ziņas par Eiropas Komisijas plāniem izvērtēt iespēju atteikties no monētu ar mazu nominālvērtību izmantošanas.

Iepriekš minētā "Latvijas Faktu" aptauja liecina, ka 2020. gada augustā nozīmīgi pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlētos, lai monētas ar mazu nominālvērtību tiktu izņemtas no apgrozības (līdz 43% salīdzinājumā ar 27% 2020. gada februārī un 28% 2019. gadā). To iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas būtu atstājamas apgrozībā, joprojām ir stabils – 2020. gada augusta aptaujā šādu viedokli pauda 49% respondentu, 2020. gada februārī – 46%, bet 2019. gada aptaujā – 51%.

Plānots, ka diskusijas par 1 centa un 2 centu nākotni turpināsies gan profesionālo naudas lietotāju vidē (komercbankas, inkasācijas uzņēmumi, naudas automātu uzturētāji, tirdzniecības nozare, valsts sektors), gan plašākā sabiedrībā. Jā, pēdējos mēnešos, protams, dominē ar Covid-19 pandēmiju saistītie notikumi un sabiedrības dienas kārtībā visaktuālākais jautājums ir šā vīrusa un tā radīto seku pārvarēšana. Tomēr agrāk vai vēlāk koronavīruss Covid-19 tiks uzveikts un dzīve pamazām atgriezīsies ierastajā ritumā. Tas būs labs starta signāls, lai atsāktu diskusiju, vai aktuālā naudas zīmju nominālvērtību struktūra ir piemērota un atbilstoša sabiedrības vajadzībām.

Modernizējot eiro nominālu struktūru, jau 2016. gadā tika pieņemts lēmums 2018. gada beigās pārtraukt lielākā – 500 eiro – nomināla banknošu emisiju un pakāpeniski tās izņemt no apgrozības. Šajā procesā iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāveic nekādas īpašas darbības – minētā nomināla banknotes naudas apstrādes cikla laikā nonāk centrālajā bankā, kur tiek aizstātas ar mazāka nomināla banknotēm un tautsaimniecības apritē vairs neatgriežas. Latvijas Bankā kopumā 2019. gadā un 2020. gada 1. pusgadā iemaksātas 632 441 gab. 500 eiro banknotes, tās aizstājot ar citu nominālu naudas zīmēm. Eiro zonā kopumā šī nomināla banknošu skaits samazinājies līdz 421 miljonam (2020. gada jūlijā), salīdzinot ar vairāk nekā 600 miljoniem banknošu 2015. un 2016. gadā.

Šis norises vēlreiz apliecina, ka skaidrā nauda ir gatava mūsdienu izaicinājumiem un gatava mainīties – atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Lai arī bezskaidrā nauda arvien noteiktāk iekaro pozīcijas mūsu ikdienā, tā neaizstās skaidro naudu, bet gan abi naudas veidi viens otru papildinās. Tas ir ieguvums ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā.