Ieva Jaunzeme: Nodokļu auditu piemēro tikai tad, kad visas citas iespējas ir izsmeltas  (46)

Uzreiz jāteic – ir mīti, bet ir arī dzīves realitāte, un droši vien jāsāk ar to, ka pārliecinoši lielākā Latvijas uzņēmēju daļa ar VID auditu nekad nav saskārušies, jo audits ir galējais instruments, kas tiek izmantots vien tad, kad visas pārējās iespējas ir izsmeltas, uzņēmums nekārto savas saistības ar valsti, un nekāda sadarbība ar VID nenotiek.

Vispirms jārunā par nodokļu kontroles pamatprincipiem. Uzņēmumu atlase nodokļu kontrolei balstīta uz riska vadības principiem. Tas nozīmē, ka visus nodokļu maksātājus vērtē pēc vienotiem principiem jeb vienlīdzības princips. Priekšroka tiek dota labprātīgai nodokļu saistību izpildei. Respektīvi nodokļu kontrole tiek veikta tādos gadījumos, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus. Nodokļu kontroles pasākumus nosaka ar mērķi veikt katrā konkrētā gadījumā efektīvāko pasākumu, lai pārbaudītu tos nodokļu maksātājus, kuriem riska analīzes rezultātā konstatēts visaugstākais nodokļu nepilnīgas nomaksas risks. Turklāt noteikti jāuzsver, ka, veicot nodokļu kontroles pasākumus, piemēro principu «Konsultē vispirms».

Liela nozīme šeit ir tiek ieviesta nodokļu maksātāju segmentācijai, ko VID sāka ieviest no šā gada. Šā soļa mērķi ir atpazīt nodokļu maksātāju segmentus pēc nodokļu maksāšanas disciplīnas, kā arī, balstoties uz segmentiem, plānot nodokļu administrēšanas pasākumus. Atbilstoši segmentācijas principam, visi uzņēmumi iedalās 7 kategorijās. Uzticamie - ideālie nodokļu maksātāji, kuri pilda visas savas nodokļu saistības, nav nodokļu iekasēšanas riski. Veicināmie - nodokļu maksātāji, kuriem atsevišķās jomās var būt nebūtiski riski. Uzraugāmie - nodokļu maksātāji, kuriem ir būtisks risks kaut vienā jomā, tiem jābūt pastāvīgā VID uzraudzībā.

Nereģistrētie - specifiska nodokļu maksātāju grupa, par kuru ir trešo pušu informācija, kas liecina, ka tiem jāreģistrējas nodokļu maksātāju reģistrā. Zemas ilgtspējas - uzņēmumi, kuriem nav izaugsmes un nodokļu maksāšanas potenciāls vai uzkrāti lieli nodokļu parādi, kuru segšanas perspektīvas ir apšaubāmas. Ierobežojami - nodokļu maksātāji, kuru turpmākā saimnieciskā darbība nav vēlama un kuriem ir piemērojams pilns ierobežojošo pasākumu komplekss, pārsvarā uzņēmumi, kuri izslēgti no reģistriem vai kuriem apturēta saimnieciskā darbība līdz likvidācijas procesa pabeigšanai. Ekonomiski neaktīvie - nodokļu maksātāji, kuri nerāda apmaksātas darba vietas, nodokļu aprēķinus un nodokļu ieņēmumus. Ir svarīgi, lai faktiski vienā acumirklī būtu iespējams atpazīt uzticamus uzņēmējus no uzraugāmiem, uzraugāmos no zemas ilgtspējas, un visus iepriekšminētos no tādiem, kam uzņēmums ir nevis komercdarbības veikšanai, bet gan blēdību īstenošanai.

Laba nodokļu maksātāja pamatprincipi ir - nepieļaut nodokļu nenomaksas riskus, nesadarboties ar riskantiem darījuma partneriem, kā arī nemaksāt algas «aploksnēs». Jebkuram ir skaidrs, ka, neievērojot šos visnotaļ elementāros principus, uzņēmumam ne tikai Latvijā, bet arī faktiski jebkurā civilizētā valstī ir jārēķinās ar nodokļu administrācijas uzmanību un pārbaudēm. Šīm pārbaudēm ir ļoti konkrēti definēti mērķi - savlaicīgi brīdināt nodokļu maksātāju, ka tas ir iesaistījies riskantos darījumos, uzdot izvērtēt riskanto darījumu atbilstību normatīvajiem aktiem, rosināt izbeigt šāda veida darījumus un iesniegt deklarāciju un pārskatu labojumus.

Datu ticamības novērtējuma pārbaude ir nodokļu administrēšanas pasākums, kura laikā tiek izvērtēta nodokļu maksātāja sniegtās informācijas atbilstība VID rīcībā esošajai informācijai. Tās laikā nodokļu maksātājs tiek informēts par konstatētajām neatbilstībām un aicināts sniegt nodokļu deklarācijas precizējumu. Tās ir situācijas, kad ir darījuma partneri, ar kuriem veidojas negatīvās PVN realizācijas starpības, darījuma partneri, ar kuriem veidojas pozitīvās priekšnodokļa starpības, darījuma partneri ar PVN priekšnodokļa starpībām darījumos, kur piemēro PVN reverso maksāšanas kārtību, kā arī darījuma partneri, ar PVN realizācijas starpībām darījumos, kur piemēro PVN reverso maksāšanas kārtību.

Nākamais pārbaudes veids, ko īsteno VID, ir novērošana. Tā ir pārbaude, kuras laikā nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības. Vēl nākamā ir tematiskā pārbaude, kad nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības.

Vēl viens Latvijas normatīvos paredzētais un VID īstenotais pārbaudes veids ir nodokļu apmēra precizēšana. Šāds solis tiek sperts, ja konstatēts pārkāpums, kas ietekmē nodokļu apmēru, konstatētais pārkāpums nav novērsts, tiek pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, vai arī aprēķiniem izmanto pārbaudē iegūto informāciju, papildus nepieprasot attaisnojuma un darījumu apliecinošus dokumentus.

Tikai pēc tam, kad visi iepriekšējie instrumenti ir izmantoti un faktiski visas iespējas izsmeltas, tiek piemērots nodokļu audits. Tā ir pārbaude, kurā VID pārliecinās par nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību noteiktā laika periodā. Pieņemto lēmumu par audita veikšanu paziņo vismaz 10 dienas pirms tā, izņemot PVN pārmaksas gadījumos vai tad, ja ir informācija par izvairīšanos no audita. Turklāt uzņēmums ir tiesīgs līdz audita sākumam precizēt iesniegtās deklarācijas. Ja riski novērsti, var tikt pieņemts lēmums par audita izbeigšanu. Audita rezultātus ir iespējams apstrīdēt mēneša laikā pēc to saņemšanas.

Protams, svarīgi ir norādīt šo darbību praktiskos rezultātus, un tie nav nebūtiski - samazinās iekšzemes liela apgrozījuma «buferu» skaits, samazinās «pazudušo komersantu» ar parādiem skaits, samazinās ķēdēs iekļauto «pazudušo komersantu» un «buferu» dzīves ilgums, palielinās nodokļu maksātāju pašu papildus deklarētie nodokļi, kā arī palielinās nodokļu maksātāju skaits, kuri riska analīzes laikā un līdz audita uzsākšanai paši veica precizējumus deklarācijās.