Urzula fon der Leiena: Mūsu spēkos ir panākt pārmaiņas  (135)

Šī pandēmija neatšķirsies no priekšgājējām. Tas, protams, ir bijis sāpīgs un satraucošs laiks miljoniem cilvēku, un mums ir jāturpina būt modriem, jo dažās Eiropas daļās atkal pieaug inficēšanās gadījumu skaits. Taču pēdējie seši mēneši ir arī atklājuši lietu patieso vērtību, piemēram, atrašanos Savienībā, kurā var paļauties uz 27 valstu savstarpēju atbalstu. Un tā ir mūsu iespēja kopīgi kļūt vēl stiprākiem.

Vēsturiskā vienošanās par NextGenerationEU – mūsu 750 miljardu eiro plānu ekonomikas atveseļošanai un nākotnei – liecina, ka tas ir paveicams. Tāda veida saliedētību Eiropa izrāda pirmoreiz. Tagad ir pienācis īstais brīdis šajā vienotības garā kopīgi virzīties uz priekšu citos jautājumos.

Piemēram, migrācijas jomā. Tā ir bijusi problēma, kas jau pārāk ilgi ir šķēlusi Eiropu, un esmu pārliecināta, ka to var un vajag atrisināt kopā. Kaut vai pēdējo dienu ziņas uzskatāmi pierāda, cik steidzami ir jārod ilgtspējīgs un visaptverošs risinājums. Kā es paziņoju savā runā par stāvokli Savienībā šīs nedēļas sākumā, Eiropas Komisija nākamajās dienās nāks klajā ar jaunu Eiropas Migrācijas paktu. Tā vadmotīvs būs cilvēku un cilvēcības pieeja, kas nodrošinās, ka tas ir Eiropas pakts ne tikai vārdos, bet pēc būtības – kopīgs risinājums visai Eiropai. Tās pamatā būs solidaritāte – gan starp eiropiešiem, gan ar bēgļiem – un valstu valdību kolektīvā atbildība. Migrācija nekur nepazudīs. Mums tā ir labi jāpārvalda, ņemot vērā visas to saistītās problēmas un iespējas.

Ir īstais brīdis, lai Eiropa atgūtu spēkus un dotos pretī labākai dzīvei. Karantīnas laikā mēs tiecāmies pēc tīrāka gaisa un zaļākām pilsētām. Digitālās tehnoloģijas ļāva studentiem turpināt mācības un uzņēmumiem turpināt strādāt, taču pārāk daudz eiropiešu – lauku apvidos vai nelabvēlīgās ģimenēs – ir palikuši novārtā. Pasaulē pēc pandēmijas ir jālabo šī situācija, un tagad mums ir viss, kas vajadzīgs, lai to panāktu.

NextGenerationEU sniedz mums vajadzīgos finanšu resursus, lai veiktu steidzamus un stratēģiskus pasākumus, sākot ar interneta ātruma uzlabošanu un beidzot ar atbalstu mūsu rūpniecībai. Mums ir iespēja darīt ko vairāk nekā tikai atjaunot mūsu ekonomiku: mēs varam veidot labāku rītdienas pasauli. Un nevienā citā jomā tas nav tik svarīgi kā attiecībās ar mūsu planētu. Eiropas zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Lai būtu droši, ka varam to sasniegt, mēs ierosināsim palielināt mūsu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju vismaz līdz 55 % salīdzinājumā ar līdz šim noteiktajiem 40 %.

Tas ir pamatīgs lēciens, bet tas ir sasniedzams un nāks par labu mūsu ekonomikai un rūpniecībai. Pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmusi simtiem pilsoņu vēstuļu gan no uzņēmumu vadītājiem, gan nevalstiskām organizācijām, kurās viņi visi aicina Eiropu rādīt paraugu. Un tieši to mēs esam gatavi darīt. Runa ir ne tikai par emisiju samazināšanu – tas nozīmē veidot labāku pasauli, kurā dzīvot, sākot ar ēkām un beidzot ar tīrāku transportu.

Lai virzītu mūsu planētu uz labāku nākotni, mums pašiem ir jāmainās uz labo pusi. Eiropas zaļais kurss nav tikai ekoloģisks un ekonomisks projekts: tam jātop par jaunu Eiropas kultūras projektu. Kultūra dzimst, kad kopā sanāk diži prāti. Tāpēc es vēlos, lai ES izveidotu jaunu Eiropas Bauhaus, iedvesmojoties no formu un funkciju apvienojošā mākslas virziena, kas radās pirms gadsimta. Tā būs koprades telpa arhitektiem un māksliniekiem, inženieriem un dizaineriem, lai apvienotu stilu ar ilgtspēju.

Tā ir tikai neliela daļa no turpmākā darba. Mums būs vajadzīga apņēmība – gan veidojot spēcīgāku Eiropas veselības savienību, gan gādājot, ka darbs ikvienam atmaksājas. Taču esmu pārliecināta, ka Eiropai ir viss, kas vajadzīgs, lai to panāktu. Mums ir redzējums, plāns un investīcijas. Un mums ir no jauna rastā vienotība. Tāpēc aicinu ķerties pie darba un panākt, ka šī pandēmija pavērš mūsu likteņus uz labo pusi.