Ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā beidzās, kā daudzi gan cerēja, gan prognozēja. Uzvarēja spēki, kas solīja aizstāt skandālu vajāto un caurausto līdzšinējo "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" koalīciju ar šķietami pretrunīgu "koalīciju koalīciju". Lielākais uzvarētājs bija vēlēšanu alianse "Attīstībai/Par!"/"Progresīvie", vietas jaunajā domē ieguva arī Nacionālās apvienības partnerība ar Latvijas Reģionu apvienību (NA/LRA). Ievēlēja arī "Jauno Vienotību" un pretkorupcijas karognesēju Jauno konservatīvo partiju. Lai gan vēlēšanu kampaņas laikā šīm dažādajām partijām bija atšķirīgi redzējumi par Rīgas turpmāko attīstību ("praida" Rīga, ko pārmeta "Attīstībai/Par!"/"Progresīvajiem", un "18. novembra Rīga", ko vēlējās NA/LRA), Rīgas mēra kandidātam Mārtiņam Staķim ("Attīstībai/Par!"/"Progresīvie") samērā īsā laikā izdevās apvienot visus spēkus, sadalīt vairākus būtiskus amatus un pat sākt lielāko Augeja staļļu Rīgas pakļautībā – "Rīgas satiksmes" – izmēšanu.
Par to varētu teikt: tikai uz priekšu! Taču strauju jaunās domes darba sākšanu kavē negaidīts pavērsiens – cilvēku kļūdīšanās vai vienkārša "ļurbestība" dažos Rīgas vēlēšanu iecirkņos, kur darbinieki piemirsa apzīmogot vairākus simtus velēšanu biļetenu aplokšņu. Protams, caurmēra vēlētājs, izdarot savu izvēli, diezin vai pētīja pašu aploksni, drīzāk izlēma, vai balsot par partiju A vai B, tad pēc savas patikas svītroja Kalniņu vai "krustoja" Lejiņu. Zīmoga esamība vai neesamība diez vai ietekmēja vēlētāja izvēli, tikai padarīja balsis formāli nederīgas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
