Stereotipi ir noturīgi priekšstati par cilvēku tipiem vai sabiedrības grupām, kas vienkāršo mūsu pasaules uztveri. Lai arī tie ikdienas situācijās atvieglo mūsu reakcijas ātrumu, stereotipizēšana noved pie sociālās kategorizēšanas, kad cilvēki viens otram piešķir konkrētas kategorijas – bēglis, reemigrants, latvietis, krievs. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ rodas aizspriedumi. Diemžēl Latvijas sabiedrības viedoklis joprojām mēdz balstīties stereotipos, nevis faktos.
Vairākos starptautiskos indeksos un pētījumos Latvija ierindojas pēdējās vietās Eiropas Savienības valstu kontekstā attiecībā uz mazāk aizsargāto grupu stāvokli valstī (gan sabiedrības attieksmēs, gan likumiskajā aizsardzībā). Tā, piemēram, Ilga-Europe indeksā attiecībā uz normatīvo regulējumu LGBTQ+ personu aizsardzībā Latvija laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam ierindojās pēdējā vietā. Šeit arī svarīgi norādīt Eurobarometer datus, kas ataino, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret seksuālajām minoritātēm ir viena no noraidošākajām Eiropā.
Tā, piem., 68% Latvijas aptaujāto viendzimuma attiecības neesot akceptējamas. Tāpat – lai arī likuma priekšā sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem, Latvijā sieviešu, kuras kopš 15 gadu vecuma ir pieredzējušas partneru fizisku un/vai seksuālu vardarbību, īpatsvars ir 33%, kas ir sliktākais rādītājs ES. Runājot par etniskajām minoritātēm (šajā gadījumā par austrumslāviem, ņemot vērā vēsturiskus apstākļus), vērts pieminēt Eiropas Pretrasisma sadarbības tīkla atzinumu par to, ka anti-diskriminācijas regulējums joprojām ir ļoti vājš, sevišķi attiecībā uz "minoritāšu pieeju kvalitatīviem labumiem un pakalpojumiem". Rasu minoritātes saskaras ar līdzīgām problēmām, kuras papildina plaši sociālie aizspriedumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!