Nonākot ASV, nevar nepamanīt, ka sabiedrība savos uzskatos un politiskajās simpātijās ir visai polarizēta. Tu parasti atbalsti vai nu demokrātu, vai arī republikāņu partiju (šobrīd nerunāsim ne par tendencēm Demokrātiskajā partijā, kas noveda pie saukļa “Occupy Democrats”, ne arī par tiem ētiskajiem pārbaudījumiem, ko daļai Republikāniskās partijas biedru uzkrauj pašreizējais valsts prezidents), uzturies savā draugu lokā un sociālo tīklu burbulī, tādēļ nejaušu satikšanos ar kaismīgiem otras nometnes viedokļa atbalstītājiem uztver kā kopābūšanu ar citplanētiešiem, kas notikumus uz mūsu planētas skata no bezcerīgi deformēta skatpunkta.
Manu Facebook draugu vidū jau piekto gadu ir viena kvēla republikāniete, vecākās paaudzes diasporas latviešu kundze, kuras burbulī parādās pavisam citas ziņas no pavisam citiem ziņu avotiem, sākot no Fox News un beidzot ar visvisādiem margināliem portāliem, kuri producē informāciju, kas manā skatījumā ir ļoti tendenciozas viltus ziņas, bet pēc viņas un viņas draugu domām – vistīrākā patiesība par pašreizējā prezidenta varoņdarbiem, kā arī demrats (demokrātu žurku) pastrādātajiem noziegumiem pret amerikāņu sabiedrību.
Amerikāņi labi zina, ka, citējot Depeche Mode, "Everything counts in large amounts" (viss tiek skaitīts lielos daudzumos). Amerikāņu politiskajā sistēmā cilvēki parasti pieslejas vienai no divām lielajām partijām, nevis pa latviešu modei pirms katrām vēlēšanām izgudro mazu, jaunu divriteni jeb kārtējo partiju, kura solīs visus iepriecināt, apmierināt un nodrošināt. Ja tev patīk demokrāti, tad tu, domājams, atbalsti sociālo garantiju saglabāšanu un palīdzību trūcīgajām sabiedrības grupām, tu sapņo humanizēt velnišķīgi dārgo veselības aprūpes sistēmu, tu mierīgāk uztver faktu, ka valstī regulāri ieplūst gan legāli, gan nelegāli imigranti, kā arī aizstāvi LGBT+ kopienas tiesības un iebilsti pret policejisku, militarizētu valsti, kura pastāvīgi karo un arī attiecības ar saviem pilsoņiem labprāt risina no spēka pozīcijām.