Pēteris Apinis: Multimorbiditāte, polifarmakoterapija un Covid-19  (82)

Visbiežāk dažādās kombinācijās vecāka gadagājuma cilvēkam vienlaikus ir trīs vai četras no šīm slimībām – cukura diabēts, hipertonija, artrīts, koronārās sirds slimības, sirds asinsvadu mazspēja, vēzis, Alcheimera slimība, hroniska nieru slimība, depresija, hroniska obstruktīva plaušu slimība – īpaši, ja šīs slimības kombinējas ar palielinātu svaru un samazinātu fizisko aktivitāti.

Cilvēkiem ar vairākām slimībām raksturīga polipragmāzija jeb polifarmakoterapija, kad cilvēks katras savas slimības ārstēšanai saņem vairākus medikamentus. Dažreiz medikamentu skaits, kas nozīmēti vienam pacientam, ir lielāks par desmit, un ārstam jādomā, kā medikamentu skaitu samazināt, jo kaitīgs var būt šāds pārmērīgs dažādu medikamentu skaits un kaitīgas var būt kombinācijas, turklāt pacientam grūti atcerēties, kuras tabletes cik reižu dienā lietot.

Multimorbiditāte ir normāla medicīnas sastāvdaļa, taču par to maz raksta un maz piemin, jo visi zāļu pētījumi ir veikti, ārstējot pacientu ar vienu konkrētu slimību, precīzāk – salīdzinot konkrētas slimības pacientam pētāmās (jaunās, modernās) zāles ar citām zālēm vai placebo. Arī gandrīz visas vadlīnijas ir rakstītas vienas konkrētas slimības ārstēšanai. Galvenā problēma – par multimorbiditāti nekad neko nav dzirdējuši Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā, tādēļ pacientiem paredzēta tikai vienas konkrētas slimības ārstēšana ar konkrētiem lētākajiem ģenēriskajiem valsts apmaksātajiem medikamentiem. Visas ministrijas aktivitātes ir saistītas ar to, ka konkrētas, – vienas slimības ārstēšanai konkrēts medikaments var būt ražots dažādās kompānijās, iesaiņots dažādos iepakojumos, tabletes var būt dažādās krāsās, bet ķīmiskā viela ir viena un tā pati.

Problēma ir tajā, ka pacientam ar multimorbiditāti var būt grūtības ievērot ieteikumus par ārstēšanu vai ikdienas fiziskajām aktivitātēm, jo vienlaikus viņam ir nepieciešamība pēc daudzām zālēm, kuras grūti atcerēties (polipragmāzija jeb polifarmakoterapija), viņam ir nepieciešamība pēc pastāvīgas aprūpes, nepieciešamība pēc dažāda veida palīdzības (medicīniskās, iespējams, arī daudznozaru medicīniskās, kā arī sociālās palīdzības), slimības var būt ne tikai fiziskas, bet arī garīgas (un cilvēkam ar lielām atmiņas problēmām pie labākās gribas ir sarežģīti katrus 6 mēnešus iemācīties jaunas zāles), kā arī jāņem vērā īpašība, ko sauc par trauslumu.

Bet, kas būtiski, cilvēkiem ar multimorbīdiem veselības traucējumiem un vecākiem cilvēkiem ir lielākas izredzes saslimt, smagi saslimt un arī nomirt no Covid-19.

Viens no interesantākajiem pētījumiem pēdējā laikā veikts Glāzgovas universitātē. Zinātnieki izpētīja Apvienotās Karalistes biobankas datus, proti, 428 199 pieaugušos vecumā no 37 līdz 73 gadiem. Šis patiesībā nebija pirmais šāda veida pētījums (Ķīnas pētījumi ar biobanku materiāliem pārsniedza miljonu cilvēku), bet Glāzgovas zinātnieki pētīja tieši riskus un konstatēja, ka multimorbiditāte, īpaši cilvēkam ar trim vai vairākām kardiometaboliskām slimībām (piemēram, diabētu, augstu asinsspiedienu, kardiālu mazspēju, hiperholesterinēmiju u. c.), izrādījās saistīta ar 77% lielāku pozitīvu Covid-19 testa rezultātu. Tātad – cilvēkiem ar vairākām slimībām vienlaikus, kas vienlaikus lieto vairāk par 5–6 medikamentiem, ir ievērojami lielākas iespējas vienkārši inficēties ar Covid-19.Un vislielākās iespējas saslimt ir tiem pacientiem, kuri ir "trausli".

Neliela atkāpe, kas īsti neattiecas uz raksta tēmu, – šajā pašā pētījumā tika atklāts, ka "nebaltiem" (meklēju iespējami politkorektu apzīmējumu) cilvēkiem ar multimorbiditāti ir trīs reizes lielāka iespēja inficēties ar SARS–CoV-2 vīrusu. Un vēl viens aspekts, apstiprinot sociālās determinances teoriju, – izrādījās, ka multimorbiditāte un polifarmakoterapija ir daudz būtiskāki iespējamās saslimšanas faktori cilvēkiem, kas dzīvo sociāli nelabvēlīgos apstākļos.

Mēģināsim tulkot šī pētījuma rezultātus vienkāršākā valodā – cilvēkam, kam nav divu vai vairāk slimību, pašreizējos ierobežojumos un distancēšanās apstākļos iespēja inficēties ar Covid-19 ir patiesi neliela, bet vēl mazāka ir iespēja saslimt ar šo slimību cik necik nopietni.

Pasaulei ne tikai tuvākā, bet arī tālākā nākotnē būs jāsadzīvo ar Covid-19, turklāt neviens nezina, cik ilgi. Cilvēce nevar mūžīgi palikt strupceļā, un cilvēki nevar savstarpēji nesatikties, slēgt robežas un nepārtraukti veikt miljardiem testu, jo cilvēce šobrīd ir veidota, pamatojoties uz mūsu ikdienas mijiedarbību. Mēs jau šobrīd ievērojami vairāk nekā pavasarī zinām par Covid-19, par to, kā tas izplatās un kā to ārstēt. Nākotnē mērķtiecīgāka, selektīvāka atsevišķu cilvēku distancēšana no iespējamiem infekcijas avotiem varētu būt gudrākā stratēģija, jo vairums cilvēku bez lielām bažām par savu veselību var iziet cauri Covid-19 infekcijas draudiem. Jauni pētījumi parāda, ka jauni cilvēki praktiski ar Covid-19 nesaslimst, bet, ja saslimst, tad vieglā formā.

Multimorbiditāte un polipragmāzija pašas par sevi ir lielas sabiedrības veselības problēmas, kas ir daudz nozīmīgākas par Covid-19. Ārsti meklē veidus, kā palīdzēt cilvēkiem dzīvot bez hroniskām slimībām un nelietojot pārāk daudz dažādu medikamentu.

Pārāk daudz nezināmā kopumā ir attiecībā par Covid-19. Šo rindu autors paļaujas uz savām autoritātēm, gluži kā citu kontroversālu viedokļu autori uzticas konkrētiem literatūras avotiem. Pieturos pie Āzijas ārstu biedrību asociācijas šonedēļ paustā, ka matemātika pasaulē ir šāda – uz katru simptomātiska gadījuma pozitīvu testu ir 10–30 asimptomātiski gadījumi un 20 nepārbaudīti gadījumi. Es pieļauju, ka Latvijā šī proporcija ir mazāka, bet tendence līdzīga. Savukārt no 10 simptomātiskiem gadījumiem viens ir vidēji smags, kad pacients ir jāhospitalizē, bet 90% var ārstēties mājas apstākļos. Šobrīd mēs zinām vēl dažas lietas par SARS-CoV-2 koronavīrusu, piemēram, sešus šā vīrusa celmus. Sākotnējais celms, kas izplatījās Uhaņā, šobrīd pamazām izzūd, katrā ziņā neizraisa smagas slimības un gandrīz nemaz nerada vairs nāves gadījumus. Šobrīd visbiežāk sastopams ir celms G un ar to saistītie celmi GR (Dienvidamerikā) un GH (Ziemeļamerikā). Šobrīd G, GH, GR celmi sāk izplatīties Āzijā un Eiropā. Dienvideiropā un ASV var atrast S celmu. V celms, ko mēs atceramies no Itālijas un Spānijas, arī pakāpeniski izzūd.

Palikšu pie informācijas, ka mirstība no Covid-19 ir mazāka par 0,35%, tātad mana un arī cienījamā lasītāja iespēja nomirt no šīs slimības ir daudzkārt mazāka nekā iespēja nomirt no vēža, infarkta, insulta vai pat noslīkt. Valsts uzdevums ir pievērsties vēža, sirds un asinsvadu, plaušu, gremošanas orgānu slimību skrīningam, diagnostikai un ārstēšanai.

Secinājumi – stiprināsim imunitāti un ārstēsim hroniskās slimības, nevis baidīsim cits citu ar Covid-19

Katru dienu Latvijā nomirst 60–100 cilvēku, turklāt vasarā – mazāk, bet ziemā – vairāk. Visvairāk cilvēku mirst gripas epidēmijas laikā, kad cilvēki mirst no vēža, sirds slimībām, diabēta un multimorbiditātes, proti, vecam cilvēkam ir vairākas slimības, no kurām patologs vai ģimenes ārsts vienu uzskata par nāves cēloni. No pašas gripas nemirst, bet gripas vīrusam ir tendence saīsināt multimorbīdo cilvēku dzīvi. Profesora Andreja Ērgļa pētījumi par gripas un sirds un asinsvadu slimību (arī mirstības) saistību liek pārskatīt vakcinācijas vadlīnijas, lai katru slimnieku ar augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni, koronāro slimību un sirds mazspēju vakcinētu pret gripu.

Ļoti līdzīgi ir ar koronavīrusu SARS-CoV-2. Šis vīruss izraisa virkni elpceļu problēmu, kas liek aiziet no šīs dzīves cilvēkiem ar multimorbīdām hroniskām slimībām. Tātad nākamā gada sākumā, kad pasaulē sāksies vakcinācija pret SARS-CoV-2, pirmais uzdevums būtu vakcinēt vecāka gadagājuma cilvēkus ar multimorbiditāti, nevis, piemēram, karavīrus, politiķus vai sportistus. Tie hokejisti, kam Rīgā atklāj pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, lielākoties par savu slimību neko nenojauš un labprāt mestos laukumā – spēlē.

Tas, ko es ļoti vēlētos sagaidīt no Veselības ministrijas, būtu – pārtraukt cilvēkus baidīt ar 1 vai pat 20 inficēšanās gadījumiem, pārtraukt bezjēdzīgi tērēt valsts līdzekļus visdažādāko ļaužu testēšanai, bet palīdzēt saviem iedzīvotājiem celt imunitāti un izvairīties no vīrusu slimībām (ne tikai Covid-19, bet arī citiem rinovīrusiem, koronavīrusiem, gripas vīrusiem utt.). Tas, ka Latvijā pieaugs inficēto skaits, ir pašsaprotami, tikpat pašsaprotami, ka praktiski nebūs smagu izolētas Covid-19 pneimonijas gadījumu. Tas, ka Latviju kādu dienu uz nedēļu vai divām citas Eiropas valstis iekļaus sarkanajā sarakstā, būs tikpat pašsaprotami.

Latvijas veselības ministre zina medicīnā pilnīgi visu, un viņai ir viedoklis par pilnīgi visu, īpaši jau Covid-19. Ja kāds cits viedoklis no viņas paustā nedaudz atšķiras, tad Patiesības ministrija metas talkā, nosauc šo viedokli par melu ziņām, paziņo, ka autors aizraujas ar sazvērestības teorijām, sasaista vīrusa izcelsmi ar militāristu pētījumiem vai 5G.

Neatkarīgi no tā es aicinu visus atcerēties:

• šī nav pēdējā vīrusu pandēmija, ar ko jūs sastapsieties savas dzīves laikā. Uzskatiet relatīvi nekaitīgo SARS-CoV-2 par labu treniņpartneri nākamajai pandēmijai.