Aigars Štokenbergs, 'Rīgas Laiks': Par piramīdām  (25)

Atbilstoši fotogrāfijai, kas tika ievietota 1973. gada mūzikas albuma vāciņos, Mēness tumšajā pusē jeb vājprātā, kuru neredzam, bet kurš vienmēr mums ir blakus, atrodas trīs Gīzas piramīdas. No šī skatpunkta Īlona Maska tvīts, ka tās uzbūvējuši citplanētieši, varētu būt patiess.

Citādi ir ar piramīdām uz Zemes. Drīz vien pēc tam, kad primāti iemācījās iekurt ugunskuru un izgatavot pirmo akmens cirvi, viņi izdarīja to, kas atšķir mūs no dzīvniekiem un putniem, – sāka apbedīt mirušos – un turpina to darīt ar pieaugošu bijību. Ikviens no mums ir apbrīnojis bebru spēju uzcelt māju ūdenī, stārķu spēju uzcelt māju staba galā un skudru spēju uzcelt 2,5 metrus augstu skudru pūzni, bet kapsētu viņiem nav. Mēs viegli varam aprēķināt, ka 5 milimetrus garas skudras spēj uzbūvēt piramīdu, kas ir 500 reizes augstāka par to augumu. Tādā gadījumā piramīda, ko uzbūvētu 1,75 metrus gari cilvēki, nelietojot nekādus darbarīkus, būtu 875 metrus augsta.

Klaiņojošie pārtikas vācēji un mednieki apmetās blakus saviem mirušajiem, iemācījās sarunāties ar viņu gariem, galu galā izveidoja savas pilsētas – akropoles un nekropoles. Slavenākā no pēdējām ir Gīza Ēģiptē, kur vienkāršos apbedījumu akmens solus jeb mastabas pacēla augstākā pakāpē – piramīdā. 2000 gadus vēlāk Hērodots savas "Vēstures" 2. grāmatas 124.–127. rindkopā nemin citplanētiešus kā būvniekus, bet precīzi pastāsta, ka piramīdas būvētas Heopsam (Hufu), viņa meitai – no akmeņiem, kurus viņa lūgusi saziedot –, kā arī viņa dēlam Hefrēnam. Heopsa piramīdu uzcēla 20 gados un tajā iegravēja arī ziņas par sīpoliem, ķiplokiem un redīsiem, ko strādnieki apēduši būvniecības laikā. 109. rindkopā Hērodots apraksta arī, kā ēģiptieši iemācījās ģeometriju, bez kuras zināšanām piramīdu būvniecība nav iespējama.

Ēģiptes un Etiopijas valdnieks Sesostrijs nolēma sadalīt Ēģipti vienādos zemesgabalos, lai ņemtu nomas maksu par platību. Ja upes plūdi daļu zemesgabala aizskaloja, rentnieki sūdzējās un Ēģiptes zemes dienesta speciālisti rēķināja aizskalotās platības laukumu, lai nonāktu pie taisnīgas kadastrālās vērtības. Vēsturniekiem izdevies pat precīzi noskaidrot Heopsa piramīdas būvdarbu vadītāju. Tas bija Hemiunu, valsts civildienesta vadītājs, kurš savienoja šo amatu ar Rakstības un Gudrības virspriestera nodarbi, kā arī Dienvidu un Ziemeļu mūzikas direktora titulu. Korpulentā vīra sēdošā statuja atrodas Hildesheimas muzejā Vācijā un nākamgad tiks aizdota uz Ēģiptes Lielā muzeja atklāšanas svētkiem. Muzejs atrodas blakus Gīzas piramīdām, tā būvniecība ilga 20 gadus – tikpat, cik Heopsa piramīdas uzsliešana pirms 4500 gadiem.

Ja mēs ticētu Īlona Maska versijai, ka piramīdas uzbūvējuši citplanētieši, kā jūs domājat – vai viņi to neizdarītu perfekti jau pirmajā mēģinājumā? Vai, mērojuši milzu attālumus, izmantojot stīgas un tārpejas, viņi čakarētos ar prastu foraminīferu čaulu (no tām veidojas kaļķakmens) krāvumu? Heopsa tēva Sneferu (sevi dēvēja par Tiesiskuma valdnieku) laikā tika būvēta piramīda Dahšūrā. Tā bija iecerēta kā perfekts 60 grādu daudzskaldnis.

Darbu gaitā parādījās plaisas, smilšu pamatne nespēja noturēt būves svaru, tā šķiebās, tādēļ pusceļā būvnieki bija spiesti samazināt slīpumu līdz 43 grādiem. Tagad Izliektā piramīda tur stāv, cīnoties ar izsmieklu un kaunu. Līdzīgi klājies pasaulē augstākajai (330 metru) piramīdai Ziemeļkorejā, kura 1987. gadā tika aizsākta kā simbols sociālisma pārākumam pār kapitālismu un joprojām nav pabeigta, kaut arī 2008. gadā celtniecībā tika piesaistīti ēģiptiešu būvnieki no uzņēmuma Orascom Group.

Īlons Masks savā čivinājumā nav precizējis, kurā pasaules daļā citplanētieši piramīdas radījuši, tādēļ pievērsīsimies Meksikai, kas ir tuvāk viņa dzīvesvietai. Pirms 20 000 gadiem cilvēks kaut kā tika pāri Beringa jūras šaurumam, satika zirgus un kamieļus, kas devās pretējā virzienā – no Amerikas uz Āziju (un pareizi darīja, jo savā dzimtenē tie izmira). Bez jebkādas saiknes ar Ēģipti 15 tūkstošu gadu garumā cilvēki darīja tieši to pašu – uzbūvēja piramīdas saviem dieviem, gariem un mirušajiem. Čolulā, kas atrodas 100 kilometru attālumā no Mehiko, ir apjoma ziņā lielākā piramīda pasaulē – 4,45 miljoni kubikmetru (Heopsa piramīdai – 2,5 miljoni). Tās virsotnē slejas spāņu konkistadoru celta baznīca – tipiska dāvana iezemiešiem no Vecās pasaules.

Iedomāsimies uz mirkli, ko mēs dotu kādai svešai planētai, ja ierastos ciemos? Vai tās būtu akmens piramīdas, ko mēs celtu? Vai arī mēs izveidotu kaut ko praktiskāku un noderīgāku, piemēram, uzslietu 5G torni vai iestādītu kartupeļus zem plēves. Vai ietriektu ūdenī asteroīdu, lai tiktu vaļā no dinozauriem un veicinātu primātu rašanos, lai demonstrētu savu tehnoloģisko pārākumu un vairotu sugu daudzveidību un lai apgādātu iezemiešus ar varu un citiem metāliem, kurus mēs būtu ieguvuši kontrolētās kodoltermiskās reakcijās? Noteikti prātīgāk būtu dot metālus, lai vietējie varētu uzsākt paši savu bronzas un dzelzs laikmetu.