"Redziet, liktenis virza Turciju no rietumiem un austrumiem. Mēs aizgājām no Balkāniem, nu mēs aizejam arī no Āfrikas, un mums jādodas uz austrumiem, kur dzīvo mūsu asinsradinieki, kur ir mūsu dzīve un valoda. Tas ir spontāns pievilkšanās spēks, jo mūsu brāļi dzīvo Baku, Dagestānā, Turkmenistānā un Azerbaidžānā. Mums jāizlauž ceļš uz turieni, bet jūs, armēņi, stāvat mums ceļā."
Halils bejs, Osmaņu impērijas ārlietu ministrs
1918. gada maijs, Batumi
Turku politiķa Halila beja (tituls Osmaņu impērijā – red.) 1918. gadā teiktie vārdi, kas likti šā raksta epigrāfā, izskaidro, kāpēc 1915. gadā armēņi tika brutāli iznīcināti savā vēsturiskajā dzimtenē, kāpēc kādu laiku iepriekš un arī vēlāk tika piedzīvoti mazāka mēroga slaktiņi, kāpēc 1920. gadā Turcija uzbruka jaundibinātajai Armēnijas Republikai un kopā ar boļševikiem iznīcināja mūsu neatkarību. Šā izteikuma loģika izskaidro arī to, kāpēc Turcijas pašreizējais autoritārais vadītājs kopā ar Azerbaidžānas diktatoru šobrīd dara visu, ko spēj, lai kaitētu Armēnijai. Karabahas konflikts ir konteksts rīcībai.
Rietumu mediji bieži ielaižas bezjēdzīgās diskusijās par to, kas ir pašreizējā kara kūdītāji. Ja mums zināms šā kara konteksts, ja mēs izmantojam elementāru loģiku, tad šaubu par to vairs nevar būt. Ne Arcahas Republikai, ne arī Armēnijas Republikai nav nekādu motīvu, nav militāru vai politisku mērķu, kas mudinātu uzsākt konfliktu ar valsti, kuras militārais budžets ir tikpat liels kā viss Armēnijas valsts budžets ‒ vismaz tā apgalvo šīs valsts pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!