To papildina apjomīgs Komisijas dokuments – 2021. gada izaugsmes stratēģija, kas iezīmē konkrētus virzienus un mehānismu 672,5 miljardu eiro liela Atveseļošanās un noturības finansējuma izmantošanai. Vēl detalizētāku ieskatu par Eiropas digitālo dekādi gandrīz stundu garā preses konferencē sniedza Komisijas vadītājas vietniece Margrēte Vestagere un iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.
Arī Latvijā rudens darba cēliens ir iesākts ar jaunu sparu – tiek plānots 2021. gada budžets un vienlaikus domāts par Eiropas atbalsta naudas pielietojumu. Kopējie Latvijai pieejamie cipari vēl nav zināmi, bet tie nebūs mazi, jo no augstākminētajiem paziņojumiem izriet – Eiropa ir izvirzījusi svarīgus un ambiciozus mērķus, lai no vīrusa radītās krīzes iznāktu spēcīgāka. Tas prasa visu dalībvalstu ieguldījumu gan vārdos jeb politikas veidošanā, gan darbos – naudas gudrā tērēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!