Dažādi pasaules prezidenti, ministri un diplomāti vismaz uz īsu mirkli izskatās krietni trulāki pat par kādu nejauši sastaptu indivīdu – un tas, protams, sniedz cilvēkiem psiholoģisku gandarījumu šajā stresa pilnajā un bieži netaisnīgajā pasaulē.
Šajā "dumjo politiķu" diskursā iecienīta tēma ir starptautiskās sankcijas, ko viena valsts uzliek citai, lai ietekmētu tās uzvedību. Vai tad pat bērnam nav skaidrs, ka sankcijas "nestrādā" – galu galā, nosauciet kādu valdību, kura būtu kritusi sankciju dēļ? Turklāt sankcijas visbiežāk netrāpa īstajam mērķim, attiecīgās valsts valdībai, bet tā vietā trāpa nevainīgiem upuriem – trešajām valstīm, kam neļauj tirgoties ar attiecīgo valsti, pašas šīs valsts pilsoņiem, kam sankciju dēļ pazeminās jau tā zemais dzīves līmenis, un pasaules ekonomikai kopumā, kas ir ieguvēja no brīvās tirdzniecības. Attiecīgajā valstī turpretī sankcijas neskar vis pārticībā dzīvojošo eliti, bet gan konsolidē sabiedrību ap valdību, kas tagad var pavisam leģitīmi apgalvot, ka ārzemes ar sankciju palīdzību pauž savu naidu pret "mūsu lepno un neatkarīgo tēvzemi". Šīs visas ir acīmredzamas patiesības – tās nepamanīt var tikai bērns, muļķis vai kāds "atsaldētais politiķis", ar kādiem šodien esot pilna pasaule.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!