Aleksandrs Lukašenko vienmēr droši izteicis vispārīgus apgalvojumus par Baltkrievijas sabiedrības viedokli, savu pārliecību balstīdams vienīgi pats savā pasaules uzskatā. Daļēji to veicinājusi viņa "tautas prezidenta" reputācija: Lukašenko skaitās antielitārs populists no dziļiem laukiem, miesa no savas tautas miesas.
Viņam piemīt pašpaļāvība un nemaldīguma apziņa, kas gadu desmitu gaitā (atgādināšu, ka Lukašenko ir pie varas jau 26 gadus, un te es nepieskaitu ne mazāk spilgto laikposmu, kad viņš bija deputāts) arvien pieaugusi. Protams, te jāpieskaita arī (paš)izolācija no sabiedrības, kas īpaši spēcīgi izpaudās pēc referendumu sērijas 90. gadu vidū, un komfortablais tuvāko līdzgājēju loks, no kura pēdējos gados pilnībā padzīti cilvēki, kas būtu spējīgi dot kritiskus padomus un rīkoties nosvērti. Šie faktori šāgada vēlēšanu kampaņā izspēlēja ļaunu joku ar krietni novecojušo valsts vadītāju, kurš lielā mērā zaudējis saikni ar realitāti. Lukašenko kampaņā bija neticami daudz aizskarošu un skandalozu izteikumu gan par mirušajiem no Covid-19, gan par Baltkrievijas ekonomikas stāvokli, gan par sāncenšiem vēlēšanu cīņā, gan par sieviešu piedalīšanos politiskajā procesā.
Lukašenko, kurš visu mūžu izpaudies arhaiska lauku mačo tēlā, ne reizi vien ar viņam raksturīgo vienkāršību, atklātību un plātīgumu dalījies savos uzskatos par sievietes lomu un ģimenes jautājumiem. Pirms diviem gadiem, komentēdams likumprojektu pret vardarbību ģimenē, viņš stāstīja, kā sitis savus bērnus: "Krietna siksna reizēm arī bērnam nāk par labu. Ne visiem, protams. Viktors kā vecākais no manis bieži dabūja. [..] Tā ir mūsu tradīcija, mūsu vide, un mēs audzināsim tā, kā vajag." Vladislavs Sikorskis, bijušais Polijas ārlietu ministrs, savās atmiņās citē vārdus, ko Lukašenko tika sacījis oficiālu sarunu laikā: "Lesbietes lai ir... Var pat paskatīties. Bet pidarasus mēs autobusos – un izvedīsim ārā no pilsētas uz rezervātu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!