Opozīcijas un garīgie līderi, to skaitā arī arhibīskaps Kondrusevičs, devās trimdā, tika izraidīti, vai arī ieslodzīti cietumā. Neraugoties uz norādēm, ka Baltkrievijas varas iestāžu nežēlīgā vardarbība pret protestētājiem pārsteigusi pat Kremli, Krievijas valdība neapdomīgi turpināja atbalstīt režīmu.
Netika saudzēti arī ticīgie, kuri pēc vēlēšanām iestājās pret vēlēšanām sekojošo vardarbību vai varas iestāžu nežēlīgo rīcību. Garīdznieki tika aizturēti un vajāti tikai tāpēc, ka pauda iebildumus pret režīma plašo spēka pielietojumu - bažas, ko izsaka dažādu ticību un kopienu piederīgie. Lai gan pareizticīgie kristieši veido lielāko Baltkrievijas ticīgo kopienu, cietuši ir arī citu ticību ļaudis. Viena protesta laikā likumsargi aizsprostoja durvis Minskas vēsturiskajai Romas katoļu "Sarkanajai baznīcai" Neatkarības laukumā, neļaujot to atstāt aptuveni 100 protestētājiem un draudzes locekļiem.