Delfi foto misc. - 76731
Foto: Privātais arhīvs
Šobrīd, kad atkal strauji pieaug saslimstības rādītāji, mēs atgriežamies pie domas – kā pandēmija ietekmēs profesionālās un privātās dzīves paradumus nākotnē. Aktuāli ir jautājumi, kā mēs organizēsim darbu, personīgo laiku un hobijus, kā un kur darba devējs organizēs darbu. Mēs pārvērtēsim, cik daudz pārvietosimies, cik daudz tērēsim tam laiku, apzināsim iepriekšējo paradumu ekoloģisko ietekmi. Mēs neizbēgami pārdomāsim to, cik svarīga ir atrašanās vieta, no kuras tiek veikti darba pienākumi – vai tos var veikt jebkur citur nevis birojā, proti, cik svarīga ir fiziskā klātbūtne vienā vai otrā ikdienišķā saskarsmes situācijā.

Sarežģītais laiks dod mums lielisku iespēju – atkāpties, pavērot dzīvi no malas, izvērtēt un atmest visu lieko – kā privātajā, tā biznesa sfērā. No darba devēja viedokļa, svarīgi ir divi galvenie jautājumi, kas atvasina citus pakārtotus jautājumus. Pirmkārt, kādi resursi ir vajadzīgi attālinātā darba organizācijā? Otrkārt, kā attālinātais darbs ietekmē produktivitāti?

Runājot par resursiem, IT un arī visās citās nozarēs galvenā vērtība ir cilvēks, viņa zināšanas, kompetences, prasmes, darba organizācija, motivācija un izpildes disciplīna individuālajā līmenī un visu iepriekš minēto komponenšu koordinācija, sadarbība, sinerģija organizācijas līmenī. Līdz šim lielā daļā sabiedrības ir iesakņojies uzskats, ka veiksmīga un produktīva sadarbība ir iespējama tikai fiziski atrodoties vienā telpā. Vai tiešām tā tas ir? Patiesībā korektāks būtu jautājums – kādas darbības nav lietderīgi un efektīvi veikt attālināti? Visas pārējās – var un vajag veikt tā, kā katram indivīdam ērtāk. Vai tas būtu birojs, studenta dzīvoklītis 15.stāvā, guļbūve meža vidū vai treileris jūras krastā, to katram izlemt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!