Moldovas brendiju lepnums divins, kuram piemīt patīkams aromāts, zeltaina dzintara krāsa un maiga garša, Krievijā, Ukrainā un citās pēcpadomju valstīs bieži tiek tirgots ar nosaukumu „konjaks", gluži kā tas bija padomju laikos. Lai arī mēs saprotam, ka moldāvu brendiju saukt par konjaku nav pareizi, nevar noliegt, ka Moldovas centrālajā reģionā augsne un klimats ir līdzīgs Francijas Konjakas apstākļiem. Divinu par konjaku ieraduma pēc dēvē arī moldāvu politiķi, kuri unikālo brendiju šajās dienās lieto, iespējams, biežāk nekā rudenī pieņemts. Nedēļas nogalē Moldovā notiks prezidenta vēlēšanas, un politiskā gaisotne tur ir tik nokaitēta, ka apskatnieki virsrakstos brīdina par valsts iespējamu tikpat dramatisku "uzliesmošanu", kā tas noticis Baltkrievijā un Kirgizstānā.
Vilkt paralēles ar Baltkrieviju tomēr nav vietā. Dodons nav sesto reizi atkal ievēlētais Lukašenko, un Moldovā darbojas citāds politiskais modelis, kurā pastāv spēkošanās starp prokrieviskiem un prorietumnieciskiem spēkiem. Iepriekš pie varas atradās eirointegrācijas piekritēji, kuri par savu neapšaubāmu panākumu uzskata bezvīzu režīmu ar ES. Viņu iespējas izvest ielās simtiem tūkstošu cilvēku tiek apšaubītas. Tomēr nevar arī ignorēt moldāvu analītiķu atgādinājumu, ka praktiski visas vēlēšanas Moldovā beigušās ar politisku krīzi.
Ar jauna "maidana", jaunas "krāsainās revolūcijas" briesmām biedē arī virkne Krievijas plašsaziņas līdzekļu. Tie Moldovas pašreizējā prokrieviskā prezidenta Igora Dodona galveno sāncensi bijušo premjeri Maiju Sandu nievājoši dēvē par pretkrieviski noskaņotu proeiropeisku un proamerikānisku radījumu, kas uz ASV vēstniecību staigājot, kā uz darbu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
