Andris Tauriņš: Kā Latvija aizsargās ar mākslīgā intelekta palīdzību radītus darbus?  (3)

Mākslīgā intelekta svarīga pazīme ir spēt apkopot datus, mācīties un pieņemt lēmumus. Jo vairāk datu, jo plašākas zināšanas un precīzāki lēmumi. Šī īpašība mākslīgo intelektu atšķir no robotiem. Pēdējie ar dažādu sensoru palīdzību atkārto iepriekš ieprogrammētas darbības. Taču tie nemācās.

Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums par pašu inovāciju aizsardzību. Nenoliedzami – tehnoloģiju izgudrotāji ir pelnījuši tikt novērtēti un tiesiski aizsargāti. Tomēr, iespējams, svarīgāks ir jautājums, kā regulēt un aizsargāt ar mākslīgā intelekta palīdzību radītus darbus. Vai tos var uzskatīt par darbiem tradicionālo autortiesību vai patenta tiesību izpratnē? Zināms, ka autortiesībās autors ir fiziska persona, kuras radošās darbības rezultātā ir radīts darbs. Arī patentu tiesībās tiek atzītas un aizsargātas izgudrotāju personiskās tiesības. Tātad tradicionāli mēs esam aizsargājuši darbus, kuri radušies vispirms cilvēka iztēlē.

Kam piešķirt autorību, ja literāru, muzikālu vai audiovizuālu darbu ir radījis mākslīgais intelekts? Vai tādu vispār var aizsargāt ar autortiesībām? Kam piešķirt autorību, ja izgudrojumu tehnikas jomā radījis mākslīgais intelekts, piemēram, radot izcili plānu un izturīgu materiālu? Vai tādu vispār var aizsargāt ar patentu? Šobrīd spēkā esošie likumi nedod skaidru un viennozīmīgu atbildi. Taču padziļinātas analīzes rezultātā, ļoti iespējams, mēs nonāktu pie negatīva slēdziena – konkrētie likumi tika pieņemti, lai aizsargātu cilvēku jaunradi. Mākslīgā intelekta laikmetā tie pilnībā nav piemēroti. Arī Amerikas Savienoto valstu patentu birojs, noraidot patenta pieteikumu mākslīgā intelekta radītam izgudrojumam (fraktāls gaismas signāls ar impulsiem, kas paredzēti cilvēka smadzeņu viļņu pielāgošanai), apstiprina šādu secinājumu.

Eiropas Savienības parlaments, apzinoties šo jautājumu svarīgumu, 2020. gada 20. oktobrī pieņēma rezolūciju par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību. Šajā rezolūcijā ir pausta vīziju par mākslīgā intelekta lomu sabiedrības attīstībā un ieteicamajiem regulējuma modeļiem, kā arī mākslīgā intelekta un intelektuālā īpašuma tiesību savstarpējām attiecībām.

Attiecībā uz mākslīgā intelekta radītiem darbiem Eiropas parlaments paudis uzskatu, ka tie nebūtu aizsargājami ar autortiesībām, jo šādi darbi (muzikāli, mākslas, literatūras utml.) nespēj kvalificēties kā "intelektuāla jaunrade". Savukārt attiecībā uz tehniskas jaunrades izgudrojumiem (kādus parasti aizsargā ar patentiem) parlaments ir citās domās. Lai veicinātu ieguldījumus šajā jaunrades veidā, šādiem darbiem būtu piešķirama intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.

Eiropas parlamenta rezolūcija ir tikai sākums plašākām diskusijām par nākotnes mākslīgā intelekta regulējumu un tam piešķiramo aizsardzību. Rezolūcija ir nosūtīta Eiropas Komisijai, Padomei, nacionālajām valdībām un parlamentiem. Nav prognozējams, cik ilgas un sarežģītas būs diskusijas, lai nokļūtu pie konkrētiem direktīvu vai regulu projektiem. Taču ir skaidrs, ka ar likumdošanas iniciatīvām nedrīkst kavēties, lai Eiropas Savienības, t.sk. Latvijas inovatori nezaudētu konkurences cīņā Āzijas un ASV biznesam. Tiesiskā nenoteiktība neveicina attīstību un investīcijas jaunos produktos.

Jāaicina Latvijas atbildīgās amatpersonas, gatavojot nacionālo pozīciju, rūpīgi izvērtēt, vai tomēr autortiesību aizsardzību nebūtu jāpiešķir arī tiem darbiem, kurus ģenerējis mākslīgais intelekts. Tas ļautu izmantot mantiskās tiesības uz šādiem darbiem personām, kuru kontrolē vai uzraudzībā mākslīgā intelekta tehnoloģija atradusies darba radīšanas brīdī. Šāds regulējums nešaubīgi izmainītu tradicionālos uzskatus par autortiesību būtību, lomu un robežām. Varbūt tas būs iemesls mainīt jaunrades un oriģinalitātes definīcijas. Vienlaikus šķiet, ja sabiedrība būs gatava baudīt, piemēram, gleznas, mūziku vai arhitektūras darbus, ko radījis mākslīgais intelekts, nebūtu pamata liegt šādiem darbiem aizsardzību.