Mākslīgais intelekts ieņem mūsu ikdienā arvien nozīmīgāku lomu, un tā attīstība, šķiet, ir neapturama. Iedomāsimies, piemēram, virtuālo asistentu Uzņēmumu reģistrā vai Spotify algoritmu, kas piemeklē mūziku atbilstoši klausītāja muzikālajai gaumei. Algoritmu radīta mūzika vai gleznas izpildījuma ziņā var būt līdzvērtīga cilvēka radītājam. Elpu aizraujoša ir mākslīgā intelekta "sakomponētā" Nirvanas dziesma "Smoother", kur algoritms analizēja Nirvanas dziesmu vārdus, Kurta Kobeina balsi un grupas instrumentu skaņas.
Mākslīgā intelekta svarīga pazīme ir spēt apkopot datus, mācīties un pieņemt lēmumus. Jo vairāk datu, jo plašākas zināšanas un precīzāki lēmumi. Šī īpašība mākslīgo intelektu atšķir no robotiem. Pēdējie ar dažādu sensoru palīdzību atkārto iepriekš ieprogrammētas darbības. Taču tie nemācās.
Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums par pašu inovāciju aizsardzību. Nenoliedzami – tehnoloģiju izgudrotāji ir pelnījuši tikt novērtēti un tiesiski aizsargāti. Tomēr, iespējams, svarīgāks ir jautājums, kā regulēt un aizsargāt ar mākslīgā intelekta palīdzību radītus darbus. Vai tos var uzskatīt par darbiem tradicionālo autortiesību vai patenta tiesību izpratnē? Zināms, ka autortiesībās autors ir fiziska persona, kuras radošās darbības rezultātā ir radīts darbs. Arī patentu tiesībās tiek atzītas un aizsargātas izgudrotāju personiskās tiesības. Tātad tradicionāli mēs esam aizsargājuši darbus, kuri radušies vispirms cilvēka iztēlē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!