sauka
Foto: Privātais arhīvs
Kā ierasts, budžeta pieņemšanas laikā arī plašsaziņas medijos izskan dažādi viedokļi par to, kā budžetu veidot labāk. Nereti- emocionāli viedokļi. Jāsaka, ka pie šādas koalīcijas tas arī ir teju neizbēgami, t.sk. arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanu laiks. Tomēr, vismaz tiktāl cik tas skar budžetu, un ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ mūs nesagaida ekonomikas izaugsmes gadi, gribētos, lai politikas veidotāji vairāk pieņem pierādījumos balstītus lēmumus.

Piemēram, gribētos dziļāku analīzi par iepriekšējo nodokļu reformu, t.sk. kā tā spēja (vai nespēja) risināt sociālo nevienlīdzību, ko deva (vai nedeva) uzņēmējdarbības vides attīstībai. Gribētos analīzi par plānotajām izmaiņām mikro uzņēmumu nodokļa un autoratlīdzību režīmos, ņemot vērā patreizējo ekonomikas attīstības ciklu. Starp citu, atšķirībā no pagājušā gada, nedzirdam arī cik plānots iekasēt no ēnu ekonomikas apkarošanas. Pilnībā apzinos, ka šādi pētījumi nav ne vienkārši, ne lēti. Bet arī zinu, ka daudz dārgāk mums visiem, nodokļu maksātājiem, izmaksās sasteigti, nepārdomāti lēmumi.

Tas, ka šādu pētījumu nav vai to ir maz, ir žēl. Bet vēl vairāk ir žēl par to, ka nereti netiek ņemti vērā esošie pētījumi. Viens no tādiem varētu būt: "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi". Šo pētījumu veicām sadarbojoties Rīgas Ekonomikas augstskolai ar kolēģiem no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS), kā arī pētniekiem no Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Lietuvas Vadības un ekonomikas universitātes ISM. Pētījumu pasūtīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, un tas ietver analīzi un ieteikumus attiecībā uz minēto trīs akcīzes preču kategorijām. Budžeta pieņemšanas karstumā atļaušos atgādināt vairākus šajā pētījumā izdarītos secinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!