Arnis Sauka: Kā uzlabot sabiedrības veselību un papildināt budžeta ieņēmumus  (10)

Piemēram, gribētos dziļāku analīzi par iepriekšējo nodokļu reformu, t.sk. kā tā spēja (vai nespēja) risināt sociālo nevienlīdzību, ko deva (vai nedeva) uzņēmējdarbības vides attīstībai. Gribētos analīzi par plānotajām izmaiņām mikro uzņēmumu nodokļa un autoratlīdzību režīmos, ņemot vērā patreizējo ekonomikas attīstības ciklu. Starp citu, atšķirībā no pagājušā gada, nedzirdam arī cik plānots iekasēt no ēnu ekonomikas apkarošanas. Pilnībā apzinos, ka šādi pētījumi nav ne vienkārši, ne lēti. Bet arī zinu, ka daudz dārgāk mums visiem, nodokļu maksātājiem, izmaksās sasteigti, nepārdomāti lēmumi.

Tas, ka šādu pētījumu nav vai to ir maz, ir žēl. Bet vēl vairāk ir žēl par to, ka nereti netiek ņemti vērā esošie pētījumi. Viens no tādiem varētu būt: "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi". Šo pētījumu veicām sadarbojoties Rīgas Ekonomikas augstskolai ar kolēģiem no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS), kā arī pētniekiem no Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Lietuvas Vadības un ekonomikas universitātes ISM. Pētījumu pasūtīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, un tas ietver analīzi un ieteikumus attiecībā uz minēto trīs akcīzes preču kategorijām. Budžeta pieņemšanas karstumā atļaušos atgādināt vairākus šajā pētījumā izdarītos secinājumus.

Pirmkārt to, ka, salīdzinot ar bagātākajām ES dalībvalstīm un vidējo līmeni Eiropas Savienībā, Baltijas valstīm akcīzes nodokļi ir nozīmīgs nodokļu ieņēmumu avots. Arī to, ka akcīzes nodokļa piemērošanas ir divi galvenie mērķi: (1) nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus; un (2) mazināt pārmērīgu atsevišķu produktu patēriņu un kompensēt negatīvās izmaksas, ko rada akcīzes preču patērēšana. Kā norādām pētījumā, nosakot likmes akcīzes precēm, politikas veidotājiem būtu jāatrod līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī līdzsvars starp zemu, un neadekvāti augstu akcīzes cenas pieauguma apjomu.

Proti, ja akcīzes politikas rezultātā cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels, patērētāji cenām pakāpeniski pielāgosies. Tādejādi nelieli nodokļu likmju palielinājumi ir mazāk efektīvi, lai mainītu patērētāju uzvedību un nedod būtisku ieguvumu ne sabiedrības veselības, ne nodokļu ieņēmumu ziņā. Tomēr analizējot vairāku citu ES valstu pieredzi arī secinām, ka būtiska akcīzes nodokļa palielināšana, un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums, stimulēs patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū, veidot preču uzkrājumus. Rezultātā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana var arī neradīt, piemēram, cigarešu vai alkohola patēriņa samazināšanos, vai pat to palielināt. Savukārt uz papīra aprēķinātos budžeta ieņēmumus valstij tā arī neradīt. Cita starpā, papildus optimālai- ne pārāk augstai, ne pārāk zemai akcīzes nodokļa celšanai, iesakām akcīzes nodokļa reformas īstenot kopā ar akcīzes nodokļa politikas koordināciju starp Latvijas pierobežas valstīm, tiesībaizsardzības stiprināšanu un pastiprinātu robežkontroli.

Attiecībā uz cigaretēm, veicot plašu datu analīzi un ņemot vērā pašreizējo ekonomiskā cikla fāzi, iesakām politikas veidotājiem celt akcīzes nodokli cigaretēm par 5%, bet ne vairāk kā 10% gadā. Proti, mūsu aprēķini liecina, ka ceļot nodokli par 5%, valsts budžetā papildus iegūtu aptuveni 6 miljonus EUR, bet ceļot par 10%: aptuveni 13 miljonus EUR. Abos gadījumos nedaudz saruktu cigarešu patēriņš (par 0.5-1.1%), un, atbilstoši mūsu aprēķiniem, nepieaugtu, vai būtiski nepieaugtu cigarešu kontrabanda. Pētījumā arī uzsveram, ka ekonomikas uzplaukuma laikā akcīzes nodokli cigaretēm var palielināt vairāk.

Mūsu aprēķini arī parāda, ka pašreizējā situācijā ceļot akcīzes nodokli cigaretēm par vairāk kā 10%, var rēķināties ar samērā strauju kontrabandas cigarešu pieaugumu, līdz ar ko budžeta ieņēmumi nebūtu tik lieli. Piemēram, pieņemot scenāriju, kad fiksētā likme cigaretēm tiek palielināta par 20% un vienlaikus kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā palielinās par 10 procentpunktiem (līdz 24% Latvijā), cigarešu reformas akcīzes nodokļa fiskālais efekts joprojām ir pozitīvs: tomēr valsts budžeta ieņēmumi nu vairs pieaugtu tikai par 0.4 miljoniem EUR. No 0.4 miljoniem EUR vēl būtu jāatņem izmaksas kontrabandas apkarošanai, kas beigu beigās radītu budžeta pieaugumus ar mīnusa zīmi.

Pašreiz valdībā tiekot izskatīts 5-10% gadā akcīzes nodokļa palielinājums cigaretēm, kas, atbilstoši pētījuma secinājumiem, ir adekvāti. Pētījumā secinājām, ka augšminētos principus nodokļu celšanā būtu lietderīgi ņemt vērā arī attiecībā uz t.s. jaunās paaudzes tabakas izstrādājumiem un nikotīnu saturošiem produktiem, kuri iemanto aizvien lielāko popularitāti. Šajā ziņā, piemēram, plānotais vairāk kā 100% (!) nodokļa pieaugums karsējamajai tabakai var radīt lielus riskus, sevišķi attiecībā uz kontrabandas pieaugumu. Rezultātā, ne tikai nepildīsies budžets, bet arī nemazināsies produkta patēriņš, kas, atgādinu, nav akcīzes nodokļa mērķis. Pie tam diskusiju karstumā nav dzirdēts arī par tiesībaizsardzības stiprināšanas un pastiprinātas robežkontroles plāniem... .

Pašreiz plašsaziņas medijos arī notiek karstas diskusijas par t.s. jaunās paaudzes tabakas izstrādājumiem, kur nereti tiek piesaukts arguments, par to, ka šie produkti varētu būt mazāk kaitīgi veselībai. Pētījumā uzsveram, ka par karsējamās tabakas izstrādājumu kaitējumu veselībai salīdzinājumā ar parastajām cigaretēm, kā arī e-cigarešu kā smēķēšanas atmešanas līdzekļa efektivitāti pastāv dažādi viedokļi. Ir virkne pierādījumu, tam, ka bezdūmu tabakas izstrādājumi varētu būt mazāk kaitīgi, kas varētu būtu par iemeslu diferencēt nodokli tabakas izstrādājumiem, veicinot mazāku vairāk kaitīgu produktu patēriņu. Tomēr pastāv arī bažas, ka šādi tabakas izstrādājumi veicinās jaunu tabakas lietotāju, sevišķi jauniešu, piesaisti, kā arī atturēs esošos smēķētājus no ieraduma atmešanas.

Pamatojoties uz datu analīzi, pētījumā secinām, ka no vienas puses, ir pamats diferencēt nodokli tabakas izstrādājumiem atbilstoši to radītajam veselības kaitējumam, lai veicinātu vairāk kaitīgu produktu mazāku patēriņu. No otras puses, iesakām valdībai cieši uzraudzīt, t.sk. papildinot esošos pētījumus, piemēram, tādus, kurus regulāri veic Slimības profilakses un kontroles centrs Latvijā, kā patērētāji izmanto šos produktus, lai nodrošinātu, ka tie produkti neizraisa lietotāju loka- it īpaši jauniešu- paplašināšanos. Par līdzīgu pieeju attiecībā uz karsējamās tabakas tirdzniecību nesen paziņojusi arī ASV Pārtikas un zāļu pārvalde.

Attiecībā uz alkoholu, mūsu aprēķini liecina, ka politikas veidotāji var apsvērt iespēju palielināt akcīzes nodokli vīnam, pietuvinot to vīna akcīzes nodokļa likmēm divās citās Baltijas valstīs. Proti, vīna tirgus daļa Baltijas valstīs joprojām ir salīdzinoši neliela (7-17% no kopējā reģistrēta absolūtā alkohola patēriņa), bet starp Baltijas valstīm Latvijā vīnam ir zemākais akcīzes nodoklis. Piemēram, Lietuva 2017. gada martā akcīzes nodokļa likmi vīnam vairāk nekā divkāršoja, kā rezultātā 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu vīna pārdošanas apjoms samazinājās par 22%, bet ieņēmumi no vīna akcīzes nodokļa palielinājās par 57%.

Kas attiecas uz etilalkoholu un alu, pētījumā atturamies izdarīt tiešus secinājumus par to, cik daudz šiem produktiem būtu jāceļ akcīzes likmi uzsverot, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai Baltijas valstis spēs panākt savstarpēju vienošanos koordinētā akcīzes preču nodokļu politikā. Piemēram, pētījuma rezultāti liecina, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana etilalkoholam varētu būt pirmā saskaņotā akcīzes nodokļa politikas prioritāte Baltijā: uzskatām, ka koordinējot politiku, Baltijas valstis, sevišķi Latvija un Igaunija, varēs paaugstināt akcīzes nodokli etilalkoholam vairāk, nekā nekoordinējot. Cīņa par Igaunijas pircējiem nevar ilgt mūžīgi, abām valstīm būtu vairāk jādomā par cilvēku veselību un, adekvātā apjomā, jāceļ nodoklis. Par cik, reaģējot uz likmes samazinājumu Igaunijā, 2019. gadā vasarā Latvija samazināja likmi etilakoholam (bet nemainīja likmi alum), pirmais solis Latvijai būtu apsvērt iespējas no sākuma paaugstināt nodokli etilakoholam, lai atgrieztu iepriekšējā (2019. gada) līmenī etilakohola un alus likmju attiecību.

Arī attiecībā uz alu ir svarīgi koordinēt politiku un vēlams harmonizēt likmes ar Igauniju, lai ierobežotu stimulus pārrobežu tirdzniecībai. Tas valdībai ļautu precīzāk lemt par likmes palielinājuma apjomu alum gan Latvija, gan Igaunijā.

Pētījumā arī secinām, ka akcīzes nodoklim nevajadzētu būt vienīgajam akcīzes preču patēriņa samazināšanas instrumentam. Saskaņā ar McKinsey Global Institute (MGI, 2014) pētījuma rezultātiem, visefektīvākais pasākums iedzīvotāju liekā svara mazināšanai ir pāreja uz mazākiem iepakojumiem mazumtirdzniecībā un produktu pārformulēšanu ražošanā. Iepriekš veiktie pētījumi norāda, ka skaidrojošs marķējums var veicināt produktu pārformulēšanu. Politikas veidotāji Latvijā varētu arī izmantot pozitīvo Lietuvas un Igaunijas pieredzi un mēģināt vienoties ar Latvijas bezalkoholisko dzērienu un cukuroto produktu ražotājiem par savu produktu pārveidošanu, samazinot cukura daudzumu produktos. Tāpat, cita starpā, politikas veidotāji varētu apsvērt iespēju nodrošināt 100% atvieglojumu inovatīviem produktiem, piemēram, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar zemu cukura saturu vai bez pievienotā cukura, ūdenim ar dabiskiem garšas pastiprinātājiem, cukuru nesaturošiem produktiem vai ar samazinātu cukura daudzumu.

Minētais pētījums tika prezentēts gan Finanšu ministram, gan Saeimas pārstāvjiem, gan medijiem. Ceram, ka politikas veidotāji tajā ieklausīsies.