Sociālo mediju aktīvās publikas katarse liecina, ka drāma saviļņojusi plašu politikas skatuves vērotāju loku. Tomēr emociju viļņiem noskrienot un ūdenszālēm sakļaujoties, paliek interesantākais jautājums – kādu iespaidu tas atstās uz politisko vidi un kultūru kopumā un iesaistītajām partijām?
Atbilde par politiskās vides un kultūras būtiskām izmaiņām, šķiet, skaidra ir jau tagad – nekas daudz nemainīsies, jo šis nav nedz pirmais, nedz, visticamāk, būs pēdējais gadījums, kad no amata spiests atkāpties ministrs, kas negodprātīgi izmantojis kādas privilēģijas, mānījies un melojis, sabiedrībai acīs skatoties.
Cilvēka dabai piemīt krāšņa īpašību buķete, un Saeimā ievēlētie tautas pārstāvji to pašu cilvēku sugu vien pārstāv. Turklāt reizi četros gados jau teju trīsdesmit gadus vēlētāji brīvās vēlēšanās izvēlas tos, kurus nu uzskata par labākajiem esam.
Atkāpšanās un ietekmīga politiska amata zaudēšana ir politiskās atbildības uzņemšanās un, no politiķa viedokļa raugoties, pietiekami bargs sods, un kā tāds tas sabiedrībai arī jāakceptē. Vai tam sekos vēl kāda administratīva vai krimināla sankcija, rādīs laiks un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbs.
Ja tiesa, ka, vismaz spriežot pēc medijos izskanējušajām ziņām, caurlaides bezmaksas auto novietošanai visās "Rīgas satiksmes" autostāvvietās Rīgas domes deputātiem izsniedz personiski un piereģistrējot konkrētas automašīnas numuru, tad šajā gadījumā, kad ministrs varējis izmantot domes deputāta un sava padomnieka ministrijā caurlaidi, godaprāts ilgākā laika posmā ir apšaubāms ne tikai ministram vien.
Vai Pūcem būtu jāatgriežas Saeimā pēc tam, kad bijis spiests atkāpties no ministra amata par negodprātīgu caurlaides izmantošanu un melošanu? Te atbildei iespējami vairāki varianti.
Viņš var izvēlēties rīkoties līdzīgi kā viņa līdzgaitnieks politikā Edgars Jaunups, kurš 2005. gadā atvainojās un nolika Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad bija pieķerts ātruma pārsniegšanā, braucot ar sava tēva "Rīgas satiksmes" dienesta auto.
Taču Pūce var arī atgriezties Saeimā bez bēdu, kamēr netiek saukts pie kriminālas atbildības un pat ja tiek saukts, jo šajā Saeimas sastāvā netrūkst deputātu, kuru darbība vienlaikus tiek vērtēta tiesā vai izmeklēšanā kriminālprocesā.
Tomēr viņam pašam, viņa vadītajai partijai "Latvijas attīstībai" un līdzvadītajai apvienībai "Attīstībai/Par!" šis lēmums ir jāpieņem, un, visticamāk, tas arī tiks pieņemts, spriežot pēc pēdējo un tuvāko dienu laikā notiekošajām sarunām partiju un apvienības iekšienē, vadoties pēc savas partijas vēlētāju interesēm un politisko mērķu īstenošanas iespējām.
Lai arī 13. Saeimā tā ieburājusi ar pārmaiņu solīšanas vēju, apvienības "Attīstībai/Par!" panākumus lielā mērā kaldinājuši Latvijas politikā pieredzējuši ļaudis gan no skatuves redzamās, gan aizkulišu puses – Juris Pūce, Daniels Pavļuts, Artis Pabriks, Ilze Viņķele, Pēteris Viņķelis, Edgars Jaunups, Mārtiņš Bondars un citi.
Vērojot tuvumā Saeimā un valdībā šīs apvienības deputātu un ministru darbu, nevar nepamanīt mērķtiecību, disciplīnu, politisko aprēķinu un procedurālu triku izmantošanu savas politiskās varas īstenošanai un mērķu piepildīšanai.
Tas pats par sevi nav nekas slikts, bet tieši otrādi – dzīvē labi pārbaudīta darbības metode politikā, kas partnerus nereti pārsteidz nesagatavotus, tādējādi panākot savu interešu pilnīgu vai daļēju īstenošanu.
Pie gudras un mērķtiecīgas politikas pieder arī precīzas kalkulācijas un savu esošo un potenciālo vēlētāju noskaņojuma izzināšana, vēlams pat ar apsteidzošu tempu.
Pūces izgājiens ar autostāvvietu caurlaidi bija negaidīts, taču, kā redzams, tas kolēģus apvienībā neizsita no ierindas, un kustības "Par!" pārstāvjiem, sākot aktīvi rosīties, tika gan izgaismoti meli, gan panākta ministra demisija, aiztaupot iespēju Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) politiski izbaudīt mirkli, pieprasot konkurējošās partiju apvienības ministra demisiju.
Valdības vadītājam nekas cits neatlika, kā tikai pieņemt demisiju, un tagad gaidīt kandidātu, ko apvienība piedāvās vietā pēc nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā notiekošajām sarunām.
"Attīstībai/Par" ir veiksmīgi startējusi 13. Saeimas vēlēšanās un līdz ar "Jauno Vienotību" ir divas no piecām valdošās koalīcijas frakcijām, kas divu gadu laikā ir saglabājušas sākotnējo deputātu skaitu. Pirmo reizi tika iegūts arī Eiropas parlamenta deputāta mandāts 2019. gada pavasarī. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās šoruden tā startēja jau kopā ar "Progresīvie".
Spēku samērs Saeimas un domes frakcijās ir dažāds, ja skatās pēc apvienībā esošo partiju pārstāvniecības, taču neviens politikas vērotājs neņemsies apgalvot, ka stratēģiskā un taktiskā gatavība visām šīm vēlēšanām nav bijusi augstā līmenī, jo iegūts gan Rīgas mēra krēsls, gan ietekmīgi ministru posteņi.
No tā arī izriet nepieciešamība pēc iespējas precīzāk prognozēt, aprēķināt un īstenot apvienības un tajā esošo partiju vēlamāko rīcību tuvākajā nākotnē, lai nākamā gada jūnijā veiksmīgi startētu pašvaldību vēlēšanās 41 jaunajā pašvaldībā pēc novadu reformas, kā arī pēc nu jau mazāk nekā diviem gadiem gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Lai cik objektīvi atšķirīgas arī nebūtu šo partiju vēlētāju intereses, vajadzības, vērtības un kritēriji, ir skaidrs, ka līdzšinējo panākumu virkni bijis iespējams nodrošināt, tikai saliekot kopā visus iespējamos resursus – finanšu, intelektuālos, organizatoriskos – no visām iesaistītajām partijām.
Tas arī jāpatur prātā, vērtējot un prognozējot šīs Latvijas politikā ietekmīgās partiju apvienības nākotni pēc Pūces negaidītā pārlidojuma, saceļot vētru politikas ligzdā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!