berns
Foto: F64
Kad ātrā palīdzība ieradās skolā, Aleksis gulēja zēnu ģērbtuvēs ar tumši ziliem nospiedumiem uz kakla. " Kāpēc tu sevi žņaudzi?" jautāja ātrās palīdzības medmāsa. "Es negribu atgriezties mājās, vediet mani vienalga kur, tikai ne atpakaļ uz mājām." Alekša māsa un brālis jau sen tika izņemti no ģimenes, bija palicis tikai viņš viens pats ar tēvu – varmāku.

Mans vārds ir Kristīne, es pati esmu četru bērnu māmiņa, tādēļ katru reizi, izdzirdot šos stāstus, mana sirds sažņaudzas. Un es šos stāstus dzirdu visai bieži, jo paralēli savai advokāta praksei ģimenes lietās un komerclietās, es strādāju arī ar adopcijas lietām, īpaši ārvalstu.

Vai Tu zināji, ka 73% bērnu, kas var tikt adoptēti uz ārvalstīm, ir 9 gadus veci un vecāki? Gandrīz 2/3 daļas šo bērnu ir ar vieglu vai vidēji smagu garīgu atpalicību. Taču katra šī bērna sapnis ir nokļūt ģimenē, pieglausties "mammai" un "tētim" – vienalga, šeit Latvijā vai ārvalstīs – galvenais, ka ģimenē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!