Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.
Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts.
Valdības nostāju varēja tulkot šādi: "Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam." No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostās un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.
Krīzes situācijā, ko principā var salīdzināt ar kara laiku, ir jābūt fokusam tikai uz galveno problēmu, un šajā gadījumā tas ir uz Covid-19 ierosinātās krīzes pārvarēšanu un sadzīvošanu ar vīrusa klātbūtni turpmāk. Tādēļ ir pilnīgi nepieņemami, ka šajā pašā laikā tiek virīzīta nodokļu reforma, kas atver jaunu fronti uzņēmējiem – cilvēkiem, kas pabaro tautu, nu ir jādomā, kā izdzīvot tālāk. Īpaši kritiskas nodokļu reformā ir divas lietas – minimālais VSAOI un mikrouzņēmuma nodokļa režīms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!