Valsts budžets, pats tā veidošanas un pieņemšanas process ir reālās politikas būtība. Tāpēc, ka runa ir par naudu. Tāpēc, ka valsts budžets sniegs atbildi vismaz nākamajā gadā uz jautājumu: kurš iegūs, cik un ko, un kāpēc? Vai, gluži pretēji: kurš zaudēs, cik un ko, un kāpēc? Jāprecizē, ka te būs runa ne tikai par budžetu jeb likumu par valsts budžetu 2021. gadam, bet visu "budžeta paketi" – likumprojektu kopumu, kur grozījumi ir paredzēti, lai realizētu valsts budžetu.
Lielos vilcienos valsts budžets ir par to, kādu labumu iegūs sabiedrība, pirmkārt – vēlētāji. Ļoti ciniski visos laikos valsts budžeta veidošana (vismaz Latvijā noteikti) ir bijusi cīņa par skolotāju, medicīnas darbinieku un policistu algām. Respektīvi, cīņa par no valsts budžeta tieši atkarīgo strādājošo, kas tomēr veido salīdzinoši lielu elektorātu, labvēlību attiecībā pret koalīciju.
Tas nozīmē arī citu būtisku lietu: prioritāte ir nevis pati nozare, bet par prioritāti vispirms kļūst tajā strādājošo labvēlība pret valdības īstenoto politiku. Tādējādi algas skolotājiem, policistiem vai ārstiem vienmēr būs prioritāte, nevis finansējuma palielināšana kompensējamiem medikamentiem, skolu un Valsts policijas struktūras tīkla pārkārtošana jeb optimizēšana vai skolu mācību satura digitalizēšana. Es izvēlējos kā uzskatāmus piemērus šīs trīs grupas, lai gan to skaitu, protams, var papildināt, piemēram, ar lauksaimniekiem, kuru saimnieciskā darbība un labvēlība pret valdību ļoti var būt atkarīga no valsts politikas.