Ukrainas parlaments pieņēmis rezolūciju, ar kuru atbalsta valdības ieceri virzīt ukraiņu boršča tradīciju uz UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu. Izrādās, tā ir savā ziņā atbilde uz Krievijas ĀM tvitera ziņu, ka borščs esot viens no krievu kulinārijas simboliem. Tad nu ukraiņi nolēmuši vismaz šajā jomā sasparoties un savu boršču krieviem neatdot.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jau pusgadsimtu kā uzņēmusies pārraudzīt un sargāt pasaules kultūras pieminekļus, un šajā ziņā bilde puslīdz skaidra: ja ir piemineklis, tad tam ir adrese un saimnieks. Dalībvalstis ir uzņēmušās saistības, un organizācija raugās, kā iet ar izpildi.
Šajā gadsimtā UNESCO sāka taisīt jaunu sarakstu, ar nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām, un te nu var veidoties cita aina. Atšķirībā no kāda pieminekļa, konkrētas pilsētas centra vai aptaustāma dainu skapja, nemateriālai vērtībai arī adrese var būt nemateriāla, un jautājums par konkrētu piederību kādai vietai un līdz ar to dalībvalstij var izrādīties izplūdis. Atceraties kašķi par Latvijas vēlmi šai sarakstā iedabūt mūsu dainas? – Ne fizisko Barona dainu skapi, kas pieminekļu sarakstā itin labi jau iejuties kopā ar Rīgas vēsturisko centru un Grobiņas arheoloģisko ansambli. Toreiz mūsu dainu ceļu uz pasaules slavu aizšķērsoja Lietuvas pārstāve komisijā, jo mūsu kaimiņiem tak arī dainu netrūkstot. Beidzās šis kašķis ar to, ka nemateriālajā sarakstā ir kopīga trim Baltijas valstīm raksturīga dziesmu un deju svētku tradīcija.