Bet tagad, pēc pēdējiem aizvadītajā nedēļā pieņemtajiem lēmumiem kovida sakarā, man gribas jautāt – vai tiešām šajā frontē viss tiek darīt jēdzīgi? Vai nav pārkāptas pēdējās saprāta robežas? Ja cilvēkam ļauj veikalā pirkt zupas burku, bet liedz pie reizes iegādāties turpat esošo karoti, tad gribas iesaukties – prātiņ, nāc mājās! Vai tiešām kovids mazināsies tādēļ, ka cilvēkam liegs vienlaikus ar maizi nopirkt arī nazi, dakšiņu, krūzīti? Vai šie liegumi mazinās cilvēku pieplūdumu veikalos? Vai būs īsākas rindas? Jā, tieši lieguma dienās būs mazāka drūzma tirdzniecības vietās. Bet pēc tam taču tirgošanās vērsīsies vēl lielākā plašumā, jo cilvēki nevar dzīvot bez visa tā, ko viņiem liedz iegādāties brīvdienās. Brauks uz veikalu pēc traukiem, tualetes papīra, celtniecības materiāliem un visa cita, ko nevarēja nopirkt brīvdienās. Turklāt sakaitinātie, sanervozētie ļaudis to darīs ar dubultu centību, jo baidīsies, ka tūdaļ var parādīties vēl kāds tikpat dīvains ierobežojums. Un galu galā būs panākts cerētajam pretējs rezultāts – vēl garākas rindas, vēl masveidīgāka tirgotavu ķemmēšana. Ja palūkojas, kas veikalos notiek nedēļas sākumā, tad par to nav ne mazāko šaubu. Kovida bacilim dotas vēl plašākas iespējas ķert savus upurus.
Minētie lēmumi par tirdzniecības ierobežošanu, kā arī vēl citas līdzīga veida prasības liek uz cīkstiņu ar kovidu paraudzīties stipri plašākā mērogā. Rodas jautājums: kāpēc sērga vēršas plašumā par spīti visiem pūliņiem to ierobežot? Kas ir tie faktori, kas ļauj vīrusam tik sprigani turpināt uzbrukumu visā frontē? Vai tiešām vainīgi tikai tie bezatbildīgie, kas neliek uz sejas masku un citādā veidā ignorē ierobežojošos pasākumus?