Foto: DELFI
Ja diplomātijā savā starpā komunicē valstu diplomāti, politiķi, amatpersonas, tad publiskajā diplomātijā tiek uzrunāta pēc iespējas plašāka mērķa valsts auditorija. Tas ir sevišķi efektīvi demokrātiskās valstīs, kuru sabiedrība spēj ietekmēt valdības lēmumus. Savukārt "jaunā publiskā diplomātija", kuras pamatidejas formulēja Jans Melisens (Ian Mellisen), citu valstu auditorijas uzrunāšanā aktīvi iesaista savas valsts nevalstiskos aktorus, piemēram, uzņēmējus, nevalstiskās un reliģiskās organizācijas, tādējādi mazinot valdības lomu mijiedarbībā ar citu valstu pilsoņiem.

Melisens naivi cerēja, ka, iesaistoties plašam cilvēku un organizāciju lokam starptautiskajā komunikācijā, attīstīsies multilaterālisms, būs vairāk miera un saprašanās starp nācijām. Daļēji tas piepildās, tomēr oficiālā Krievija (un citas valstis) ir paņēmusi jaunās publiskās diplomātijas instrumentus un turpina Aukstā kara tradīcijas, kur miera balodis ir tikai skaista fasāde, aiz kuras slēpjas pelēcis vilks vai lācis.

Kremļa ārpolitikas līdzekļu arsenālā ir daudz instrumentu, un viens no tiem ir miljardieri un miljonāri, kuri gatavi izdarīt to, kas Kremlim tīkams. Uzņēmēji, kuru bagātība ir atkarīga no Putina labvēlības, var tikt izmantoti noteiktu politisko spēku atbalstīšanā ārvalstīs, apvērsumu veikšanā un separātisma veicināšanā. Tā, protams, vairs nav publiskā diplomātija, bet hibrīdkara daļa. Ja šie bagātnieki kļūdīsies, tiks pieķerti nelegālās darbībās, tad Kremlim ir viegli atkratīties no viņiem, sak, tā bija tikai pašiniciatīva. Viens no šādiem pārrobežu aktīvistiem ir Krievijas uzņēmējs, starptautisko investīciju fonda "Marshall Capital Partners" un TV kanāla "Tsargrad" īpašnieks – Konstantīns Malofejevs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!