Nedeklarētās darba alga, kura nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē un no kuras nav nomaksāti nodokļi, jeb "aplokšņu" algu samazināšana ir viens no būtiskākajiem Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumiem. Ne velti šā gada sākumā tika izziņots, ka cīņa ar "aplokšņu" algām ir galvenā VID prioritāte.
Lai efektīvāk cīnītos ar aplokšņu algu, savulaik tika veikti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz, darba devēja kriminālatbildību par grāmatvedības uzskaitē neizdarītu algas izmaksu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā (ne mazāk kā desmit minimālo mēnešalgu apmērā).
Līdz šim brīdim uzsākti 48 kriminālprocesi pēc krimināllikuma 217.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu, no kuriem 9 kriminālprocesi nosūtīti prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Lai veicinātu aplokšņu algu izskaušanu un mudinātu darba devējus atteikties no aplokšņu algu izmaksas, sabiedrība tiek informēta par gadījumiem, kad tiek uzsākti kriminālprocesi, kā arī, kad pirmstiesas izmeklēšana ir noslēgusies, iegūti un nostiprināti pietiekami pierādījumu un kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai.
VID izskata visus saņemtos ziņojumus, veicot to pārbaudi. Ne vienmēr tas nozīmē VID darbinieku klātbūtni uzņēmumā – nereti ir situācijas, kad pietiek ar risku analīzi, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un elektroniskās datu bāzes. Savukārt, ja izskatot iesniegumu tiek konstatēts noziedzīgs nodarījums, par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, tiek uzsākts kriminālprocess.
Jāatzīmē, ka sekmīgai cīņai ar aplokšņu algu izskaušanu, būtiska loma ir aplokšņu algu saņēmēja sadarbībai ar nodokļu administrāciju un Nodokļu un muitas policijas pārvaldi. Es aicinātu iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad tiek saņemtas "aplokšņu" algas vēl esot darba attiecībās ar darba devēju, tas palīdzētu nostiprināt pierādījumu bāzi un saukt pie atbildības darba devēju. Gadījumos, kad tiek ziņots par pagātnes notikumiem, pierādīt "aplokšņu" algu izmaksu ir apgrūtinoši vai pat neiespējami.
Gribu uzsvērt, ka diemžēl bieži ir gadījumi, kad cilvēki ziņo par aplokšņu algu izmaksu kādā uzņēmumā nevis laikā, kamēr tur strādā, bet gan pēc tam, piemēram, kad tiek atlaists. Tādā veidā cilvēks var nostrādāt pie šāda aplokšņu algu maksātāja 5 vai10 gadus, un, ja nebūtu atlaists strādātu joprojām un neuzskatītu par vajadzīgu neko ziņot. Izvēloties šādu taktiku, ziņotājs būtiski apgrūtina lietas atklāšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības. Lai tiesā varētu pierādīt "aplokšņu" algu faktu, svarīgi ir pieķert "pie rokas" šādus darboņus brīdī, kad viņi tiešām veic šāda veida maksājumus.
Turklāt šeit rodas arī ētiskas dabas jautājums – nu, kā var būt, ka darba ņēmējs, strādādams uzņēmumā, spēj akceptēt "aplokšņu" algu izmaksas, bet, tikai pārtraucot darba attiecības, sāk saprast, ka notikušas nelikumības?!
Ir jāapzinās sociālo iemaksu ietekme uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem, tostarp Covid-19 dīkstāves pabalstiem, kas "aplokšņu" algu saņemšanas gadījumā izrādās būtiski mazāki par cerēto. Savukārt darba devējus es aicinātu veidot savu biznesu godprātīgi un būt atbildīgiem pret saviem darbiniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!