Tīrons man uzrakstīja, ka viņu tracinot dažādu ekspertu piesaukšana publiskajā telpā, par kuru kompetenci un prestižu kopumā rodoties aizvien pieaugošas šaubas. Es centīšos šo pieņēmumu komentēt, lietojot tās zināšanas, kuras manā studiju laikā mācīja juristiem, proti, loģiku, tiesu medicīnu, tiesu psihiatriju, kriminālistiku un – pats svarīgākais – prasmi vākt pierādījumus.
Jāsaka, šādas Rīgas Laika redaktoru bažas ik pa brīdim atkārtojas, un pati redaktora profesija prasa lietpratību – spēju saprast ne tikai formālas gramatikas vai jēdzienu kļūdas, bet arī teksta (sprieduma) loģiku.
Pirms astoņiem gadiem Rītups izdevēja slejā rakstīja: "Arhiloha ežiem raksturīgā iedziļināšanās vienā lietā dod iespēju nonākt tur, kur neviens vēl nav bijis, bet draud ar tuvredzību un skatījuma šaurību; viņa lapsu daudzpusīgās aktivitātes ļauj paveikt daudzas lietas, bet draud izvērsties paviršībā un seklumā ..; eži sabiedriskajā dzīvē iesaistās pasīvi, bet aktīvās, apsviedīgās, pretrunīgās, virspusīgās lapsas neizbēgami nonāk vietās, kur tiek pieņemti visiem saistoši lēmumi. Ja tā, tad par cilvēcisku neizbēgamību jāuzskata tas, ka dziļas zināšanas un svarīgu lēmumu pieņemšana mājo atšķirīgās vietās." ("Eži lapsās". RL, 2012. gada jūlija numurs)