Jau 2019. gada sākumā, Krišjāņa Kariņa valdībai uzsākot darbu, valdību veidojošās partijas vienojās par darāmajiem darbiem, tostarp valdības deklarācijā kā vienu no veicamajiem darbiem noteica lielo ostu pārvaldības reformu.
Garš stāsts ar daudziem salauztiem šķēpiem
Jau ilgus gadus ir ticis kritizēts pašreizējais ostu pārvaldības modelis, kas pieļauj gan politisku ietekmi ostas amatpersonu iecelšanā amatos, gan arī necaurskatāmas naudas plūsmas. Uz pašreizējo ostu pārvaldības modeli kā neatbilstošu starptautiskajiem standartiem un labajai praksei valsts resursu pārvaldes jautājumos jau pirms vairākiem gadiem norādīja arī OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb angliski – Organization for Economic Cooperation and Development). Tā rezultātā Kariņa valdība deklarācijā vienojās ostām piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldes principus un tās pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām. Transporta politikas sadaļā ostu reforma simboliski tika iekļauta pirmajā punktā.
Līdz šim šāda ostu pārvaldības reforma ir plānota vairākas reizes. Pirmais mēģinājums tika veikts Einara Repšes valdīšanas laikā 2002. gadā, otrais – Valda Dombrovska valdīšanas laikā 2012. gadā. Diemžēl neviena no reformām neizdevās. Repše pats atzinis, ka nespēja vienoties par ostu reformu kļuva par viņa vadītās valdības krišanas iemeslu 2004. gadā. Savukārt ostu reformas ietekmi uz Dombrovska valdības krišanu, kas publiski izskatījās kā Dombrovska paša atkāpšanās, tā uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, dažādi politiķi atceras dažādi.1
Taču, lai kā arī nebūtu bijis "toreiz", arī šobrīd – Kariņa valdībā – jautājums par ostu pārvaldību ir jūtīga tēma.
Politiskās ietekmes mazināšana
Runājot īsi, šobrīd Latvijas lielajās ostās, neraugoties uz solījumiem OECD to mainīt, joprojām pastāv tāds pārvaldības modelis, ka ostu vadītājus ieceļ politiķi – Rīgas un Ventspils ostās to dara ministri, Liepājā klāt nāk pašvaldības politiķi, kuriem ir galvenā ietekme pārvaldē.
Tieši šo principu paredzēts mainīt, lai arī ostu vadība, līdzīgi kā visās valsts kapitālsabiedrībās, tiktu izvēlēta konkursa kārtībā, amatā ieceļot nozares profesionāli.
Protams, laba pārvaldība nenozīmē pilnīgu atrautību no politiskajiem lēmumiem. Laba pārvaldība nozīmē to, ka saimnieciska rakstura jautājumos politiķi neiesaistās, uzņēmumus pārvalda profesionāļi un saimnieciskās darbības lēmumi ir izsekojami un skaidri.
Pamazām šo ceļu Latvija iet visās jomās. Tomēr ostas pagaidām ir palikušas ārpus attiecīgā regulējuma. Tāpēc to pārvaldē joprojām iespējams atrast politiķu vārdus, kuri bieži vien rīkojas, kā liek partija vai tās sponsori. Respektīvi, politiķu lēmumi un darbība ostu pārvaldēs bieži vien nav skaidra, tā radot aizdomas, ka darbība ir tendēta kādās privātās interesēs vai ir pat kaitnieciska.
Bēdu stāsts nav vientuļš
Pirmās jūtamās sekas šādai pārvaldei piedzīvojām apmēram pirms gada. Tobrīd ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu birojs (OFAC) iekļāva Aivaru Lembergu "melnajā sarakstā" jeb, runājot oficiālajā valodā, globālajā Magņitska sankciju sarakstā. "Magņitska saraksts" nosaukts Krievijas jurista Sergeja Magņitska vārdā, kurš mira Krievijas cietumā 2009. gadā, kur bija nonācis pēc tam, kad atklāja un publiskoja plašu korupcijas shēmu. Sarakstu jau 2012. gadā izveidoja ASV, sākotnēji iekļaujot tajā personas, kas tieši atbildīgas par Magņitska nāvi. Regulējumam vēlāk pievienojušās Kanāda, Lielbritānija, Igaunija, Lietuva. Tas paredz sankcijas pret ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem.
Tā kā ASV sarakstā iekļāva Lembergu, pēc domino efekta principa, ņemot vērā Lemberga ietekmi Ventspils ostā, attiecīgi ostas pastāvēšana tika apdraudēta.
Lai gan Saeima ar attiecīgiem likuma grozījumiem atcēla pašvaldību pārstāvniecību Ventspils un Rīgas ostās, problēma nav zudusi. Joprojām visās lielajās ostās ir atrodami politiķu vārdi no partijām "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Liepājas partija, Latvijas Reģionu apvienība.
Politiķu vaimanas
Visasāk pret lielo ostu reformu, protams, iestājas tās personas, kuras gūst personisku labumu. Piemēram, Uldis Sesks no Liepājas partijas līdz 2020. gada sākumam guvis vairāk nekā 470 000 eiro ienākumus no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (lasi – Liepājas ostas), un šogad, visticamāk, jau būs pārsniegts pusmiljona eiro slieksnis.
Atalgojums gan ir mazākais labums, ko var gūt, strādājot ostas vadībā. Piemēram, Valsts kontrole, veicot Seska vadītās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) revīziju par tās darbību laika periodā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, konstatēja2, ka LSEZ nav bijusi efektīva, nav nodrošinājusi darbības kontroli, ir neatbilstoši iztērējusi finanšu līdzekļus, nav guvusi ieņēmumus no noslēgtajiem līgumiem. Valsts kontrole norādīja uz iespējamiem LSEZ nelietderīgiem tēriņiem, piemēram, reklāmas vajadzībām vairāk nekā 200 000 latu apmērā (1 eiro = 0,702804 lati), neveicot iepirkuma procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem, par nezināmiem pakalpojumiem bez attiecīgiem pieņemšanas nodošanas aktiem veikti maksājumi teju 100 000 latu apmērā, par komandējumiem bez atskaitēm – ap 45 000 latu, kā arī bijuši citi nepamatoti izdevumi.
Tāpat tika norādīts uz iespējamu LSEZ izšķērdību kopumā, kas prasījis 13 miljonus latu, slēdzot līgumus bez atbilstošas iepirkuma procedūras.
Attieksme pret uzņēmējiem arī nav bijusi caurskatāma, jo nav bijis skaidru kritēriju LSEZ teritorijas nomas maksas noteikšanā: vieniem šie nosacījumi bijuši labāki, citiem stingrāki.
Šāda pārvaldība ir laba augsne korupcijai, bet, kā zināms, kamēr pie rokas nav noķerts, tikmēr nav vainīgs. Ne velti OECD jau ilgstoši ir norādījusi uz pārvaldības modeļa maiņu, kas proaktīvi novērstu aizdomas, ka nesaimnieciskie lēmumi bijuši nevis neprasme, bet apzināta kaitniecība.
Stāsti par ieguldījumu ostu attīstībā
Jau vairākus mēnešus iespējams vērot: ja nevar atspēkot slikto pārvaldību, tad palīgā tiek ņemtas skaistas bildes un stāsti par to, kā pa šiem gadiem pašvaldība vaiga sviedros ir attīstījusi ostu. Tāpēc, piemēram atkal izvēloties Liepājas ostu, vērtējam īstenotos attīstības projektus.34 Kopumā Liepājā LSEZ teritorijā ir norādīti ap 200 miljonus eiro vērti projekti, kas pirmajā brīdī šķiet vērā ņemams ieguldījums un mudina domāt, ka pašvaldība mērķtiecīgi ir veikusi ieguldījumus un tāpēc pašvaldības politiķi savu algu ir nopelnījuši. Tomēr, ieskatoties kārtīgāk, redzams, ka finansējumu pārsvarā ir nodrošinājusi valsts caur Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kā arī VAS "Latvijas dzelzceļš" vai LSEZ. Savukārt pašvaldības ieguldījums uz kopējā fona ir bijis visai niecīgs. Pat senākos laikos finansējums ostai ticis caur bezprocentu kredītiem ar valsts garantijām5 vai caur valsts investīciju programmu.6
Te nederēs arī attaisnojums, ka vietējie politiķi ar spraigu cīņu šos finanšu līdzekļus ostai ir izcīnījuši, jo arī tagad, strādājot Satiksmes ministrijā, varu teikt, ka līdzekļi tiek piešķirti ne jau tāpēc, ka kāds tos ir izcīnījis, bet tāpēc, ka valsts redz nepieciešamību ieguldīt, tai skaitā – arī tagad Liepāja ir saņēmusi finansējumu gan tramvaju vagonu iegādei un infrastruktūras attīstībai, gan ostas pievadceļiem un hidrotehniskām būvēm.
Noslēgumā
Šos stāstus par Latvijas lielajām ostām varētu turpināt, jo trūkumi pārvaldībā visās ostās ir līdzīgi – līdzekļu izlietojums nav izsekojums un pamatojums nav skaidrs. Jau izsenis ir atrasti veidi, kā, it kā nepārkāpjot likumus, līdzekļus var novirzīt šaurām interesēm.
Tiesību aktu izstrādes process ostu reformu veikšanai nav bijis viegls, un pati pārvaldes maiņa arī nebūs viegla, jo ietekmi un naudu labprātīgi atdot neviens nav gatavs.
Taču tuvākajās nedēļās Kariņa valdībai būs iespēja pierādīt, ka deklarācijā ierakstītais ir nevis vien aprakstīta papīra vērts, bet darbs, kas iesākts un jāpabeidz, tā noslēdzot arī teju 20 gadu garumā ilgušo politisko tirgu ap ostām – publisko retoriku, kas, līdzīgi kā ostu skaistās bildes, rāda vienu, un dzelmes dibenā rūpīgi slēptās intereses, kas, līdzīgi kā nolietotā un laicīgi neatjaunotā ostu infrastruktūra, liecina citu.
Es un Jaunā konservatīvā partija ceram, ka Kariņa valdība tuvākajās nedēļās būs tikpat vienota kā deklarācijas rakstīšanas brīdī par to, ka ostu reformu – tās pārveidojot par kapitālsabiedrībām, kuras vada konkursa kārtībā iecelti profesionāļi, – ir ceļš, kas ejams Latvijas valstij, lai kopīgiem spēkiem valsti izvilktu no korupcijas dūkstīm atpakaļ uz valsts attīstības interesēm piemērota ceļa.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/vai-talis-linkaits-saka-patiesibu-ka-ostu-reformas-del-izjukusas-vairakas-valdibas.a363526/
2 https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/liepajas-specialas-ekonomiskas-zonas-parvaldes-darbibas-atbilstiba-normativo-aktu-prasibam
3 https://liepaja-sez.lv/lv/parvalde/attistibas-projekti
4 https://liepaja-sez.lv/lv/lsez/attistibas-projekti
5 https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/liepajas-osta-pabeigta-dienvidu-mola-rekonstrukcija-10015665
6 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47312
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!