Manuprāt, Latvijā tikai retais piekristu apgalvojumam, ka Kazahstāna ietilpst Krievijas sastāvā. Toties daudzi pēcpadomju valstu kopas – Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) – pilsoņi gan uzskatot to par vienu no Krievijas Federācijas republikām. Izrādās, ka lielās kaimiņzemes informācijas telpā baumas par Krievijā iekļauto Kazahstānu ar mainīgu spilgtumu atkārtojas kopš ziņām par Vladimira Putina rosināto Krievijas un Baltkrievijas apvienošanu. Ja Lukašenko pretošoties ar rokām un kājām, Putins kārē pēc savienības valsts identisku priekšlikumu nosūtīšot savam Kazahstānas kolēģim.
Pagaidām nav ziņu par tamlīdzīgu Kremļa piedāvājumu Kazahstānas vadībai. Politiskais stāvoklis Kazahstānā ir pietiekami stabils, un Krievijas aizgādnība tai nav nepieciešama. Pēc neatkarīgās Kazahstānas pirmā prezidenta Nursultana Nazarbajeva gudri iestudētās varas maiņas viņš turpinājis baudīt plašas pilnvaras, pateicoties savam īpašajam "nācijas līdera" (Elbasi) un Drošības padomes priekšsēdētāja statusam, kamēr viņa pēctecis Kasims Žomarts Tokajevs, apsolīdams politisko nepārtrauktību, vienlaikus atzinis modernizācijas pieprasījumu un nepieciešamību.
Apvienošanās ierosinājuma gadījumā Kazahstānas politiskā elite visdrīzāk noraidītu to – kaut vai tādēļ, ka apvienošanās provocētu krievu oligarhu nekontrolētu ierašanos, nodarot milzu zaudējumus pašmāju lielajam biznesam. Arī tādēļ, ka pilsoņu vairākums vēlas savas valsts neatkarīgu attīstību.
Neatkarības akcents spilgti izgaismojās vēl 2012. gada 12. oktobrī, kad Kazahstānas un Turcijas biznesa forumā Stambulā prezidents Nursultans Nazarbajevs akcentēja, ka pēc pēdējā kazahu hana nonāvēšanas 1861. gadā Kazahstāna ir bijusi Krievijas caristes un pēc tam Padomju Savienības kolonija.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
