Pirms pāris gadiem tepat, "Delfi" slejās, izteicos, ka Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans kā "ielu un laukumu revolūcijas" simbols droši vien atceras kopš Franču revolūcijas laikiem pazīstamo atziņu, ka revolūcija "apēd pati savus bērnus". Viņa koalīcija 2018. gada parlamenta vēlēšanās ieguva 70,4 procentus balsu. Tagad armēņu politologs Ēriks Hagopjans portālam "CivilNet" saka, ka premjers nebauda pat 70 procentu atbalstu: "Viņam, iespējams, ir puse no tā."
Armēnijas opozīcija ir sapulcējusi savus atbalstītājus Republikas laukumā, beidzoties trīs dienu sērām, pieminot Karabahas karā kritušos, un rīko nacionālo protesta akciju, lai piespiestu Pašinjanu atkāpties. Opozīcijas spēki uzstāj, ka viņa kabinets ir zaudējis savu likumiskumu līdz ar valsts sakāvi šā rudens Kalnu Karabahas karā. Daļa sabiedrības stingri uzskata, ka premjeram ir jāatkāpjas, jo viņš novedis Armēniju līdz pazemojošiem teritorijas zaudējumiem un vairāk nekā 5000 kritušajiem, kā arī nav pratis rezultatīvi vadīt valsti nopietnu ekonomikas grūtību laikā. Otra sabiedrības daļa domā, ka Pašinjanam ir jāpaliek pie varas, jo pretējā gadījumā atgriezīsies "agrākā valdība".
Nedēļraksts "168 Žam", neslēpdams antipātijas pret 45 gadus veco Pašinjanu, raksta – sabiedrības apziņā "agrākā valdība" ir padarīta par tik briesmīgu "dēmonu", ka ievērojama daļa uzskata to par daudz lielākiem draudiem nekā Pašinjana, kā arī Azerbaidžānas un Turcijas prezidentu kopīgo nodarījumu Armēnijai (proti, ar Krievijas starpniecību 9. novembrī noslēgto miera līgumu, kas paredz vairāku Kalnu Karabahas rajonu atdošanu Azerbaidžānai).
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!