Elīna Egle: Militārā rūpniecība – tautsaimniecības noturības un atveseļošanās pamats  (131)

Visapjomīgāk darbs noris ar metālapstrādes uzņēmumiem un parakstīts jau pirmais līgums par sadarbību. Manuprāt, šogad izveidotais industriālais klasteris 6x6 bruņumašīnu ražošanai ir uzskatāms piemērs, kā stratēģisku partnerību ietvaros iesaistīt Latvijas duālo tehnoloģiju un produktu ražotājus starptautiskās vērtību ķēdēs un drošās piegādēs nacionālās armijas vajadzībām.

Ķīniešu filozofs Konfūcijs ir teicis: "valdību raksturo pietiekams pārtikas daudzums, militārā aprīkojuma pietiekamība un cilvēku uzticēšanās valdniekam". Analizējot šo atziņu, varam pārliecināties, cik lielā mērā tā ir aktuāla mūsdienās, laikā, kad pasaulē noris cīņa ar globālu pandēmiju, bet Latvijas ekonomikas noturība un iedzīvotāju labklājība ir apdraudēta. Mūsdienās pārtikas daudzumu varam saistīt ar labklājību un veselības aprūpes pieejamību kopumā, militārā aprīkojuma pietiekamība – starptautiskā drošības arhitektūra, armijas un drošības iestāžu gatavība un aprīkojums. Savukārt par iedzīvotāju uzticēšanos cīnās politiskā un publiskā pārvalde pat visdemokrātiskākajās valstīs.

Latvijā, aizsardzības spēju attīstība noris atbilstoši plānošanas dokumentos izvirzītajām prioritātēm un starptautiskajām saistībām. Nozīmīga aizsardzības spēju attīstības sadaļa ir industriālās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšana, kas neaprobežojas ar iepirkumu regulējumu un ētikas ievērošanu. Ikviens spēju attīstības virziens balstās uz apjomīgu piegādātāju tirgus izpēti un atklātām konsultācijām Aizsardzības ministrijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas sektorālās darba grupās un Industrijas dienās NBS, kas tiek organizētas kopš 2014.gada. Papildus īpaši nozīmīga ir uzņēmēju, biedrību un pašvaldību iesaiste stratēģiskās mācībās, kas norisinās dažādos tautsaimniecības sektoros Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā. Šie sadarbības formāti ļauj rast vienotu redzējumu par resursus apvienošanu ārkārtas situācijā. Latvijas armijas spēju attīstībā spēcīgam jābūt ikvienam posmam – armijai, industrijai, pētniecība un sabiedrībai. Trausls nedrīkst būt neviens posms.

Sabiedroto atbalsts un klātbūtne, nenoliedzami, ir nepieciešama. Politikas zinātnē to dēvē par "atturēšanas politiku". Un tikpat svarīgas ir arī pašu armijas kaujas spējas, industriālais un tehnoloģiskais atbalsts. Mūsu sabiedrotie vērtē, cik spējīgi izturēt zināmu daudzumu militāra spiediena esam mēs paši, bez ārēja atbalsta.

Šim mērķim noder arī drošības un aizsardzības industriju uzņēmumu iesaistīšanās starptautiskās militārajās mācībās, demonstrācijās, kādas notika šī gada oktobrī Ādažu bāzē vai spēju demonstrācija starptautiskās militārās izstādēs. Lai aizsardzības nozare sadarbotos ar aizsardzības industriju ar patriotismu un entuziasmu vien nepietiek. Latvijas duālo produktu ražotājiem ir jābūt un tie ir starptautiski konkurētspējīgi.

Starptautisko konkurētspēju apliecina gan pastāvīgs apgrozījuma un peļņas pieaugums, gan nomaksātie nodokļi valsts budžetā. Piemēram, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas industriālie biedri 2019. gadā nomaksāja par 8% vairāk nodokļu, kā 2018.gadā – 86 387 640 eiro. Ar darbiem apliecinām, ka investīcijas aizsardzības un drošības nozarēs atgriežas mūsu valsts budžetā gan no darījumiem vietējā tirgū, gan protams no eksporta un iekļaušanās starptautiskās vērtības ķēdēs. Viena no veiksmīgākajām partnerībām līdz šim mums ir izveidojusies ar Rafael Advanced Defense Systems no Izraēlas un šobrīd strādājam ar PATRIA no Somijas.

Piemēram, iesaistīšanās starptautiskā izpētes un attīstības līgumā ar Somiju un uzņēmumu Patria par 6X6 bruņotu transportlīdzekļu sistēmas attīstību, varam praktiski dzīvē īstenot bruņoto spēku definētās prioritātes un sadarboties ar pieredzējušu un stabilu starptautisku uzņēmumu. Protams, nākamās attīstības perspektīvas iespējamas pēc bruņoto transportlīdzekļu iepirkuma izpētes un attīstības fāzes. Apgādes drošības mērķu sasniegšanai, piegādātājiem ir jānodrošina Latvijas uzņēmumu iesaiste vai tehnoloģiju pārņemšanas iespēja 30% apmērā. Šis ir īpaši svarīgs priekšnoteikums ne tikai armijas, bet arī aizsardzības industrijas noturībai ārkārtas situācijās. Tā ir iespēja tālāk attīstīt kompetenci un pieredzi starptautiskās vērtību ķēdēs. Tā investīcijas aizsardzības nozarē sniedz pienesumu sabiedrībai un ekonomikai, īpaši tās atveseļošanās fāzē pēc cīņas ar Covid 19.

Aizsardzības spēju attīstības un industriālās noturības pamatā ir tehnoloģiskais pārākums, investīcijas, sadarbība ar zinātniskajiem partneriem un ārvalstu ražotājiem. Pēdējo militāro konfliktu analīze liecina, ka jaunās tehnoloģijas spēlē arvien lielāku lomu militārā konflikta norisē. NATO un Latvijas Aizsardzības ministrija pievērš pastiprinātu uzmanību inovāciju attīstībā. NATO ietvaros tiek organizētas domnīcas, izsludinātas inovāciju balvas, īpaši izceļot mazo un vidējo uzņēmumu piedāvājumu graujošajās (disruptive) tehnoloģijās.

Latvijā drīzumā gaidām nominācijas par Aizsardzības ministrijas grantu saņēmējiem uzņēmumu vidū. Un jau nākošgad ceram uz aktīvu zinātnieku iesaistīšanos jaunizveidotajā Valsts aizsardzības pētījumu programmā. Un jāpiebilst, ka esošajā un nākošajā Eiropas Savienības finansējuma periodā duālā pielietojuma uzņēmumiem ir atvēlēts pat savs Eiropas Aizsardzības fonds. Aizsardzības ministrijas atbalsts šādām jaunām industriālām partnerībām un dalībai ES finansētos mehānismos ir izšķiroši svarīgs, lai stiprinātu uzņēmumu un kopējās aizsardzības spējas. Mēs varam būt gandarīti par pirmajiem sadarbības projektiem, kas uzsākti sadarbībā ar citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumiem, un aktīvi strādājam pie jaunu partnerību iniciēšanas.

Nobeigumā, vēlos izteikt cerību, ka valsts un uzņēmēji arvien aktīvāk investēs duālo produktu attīstībā, iesaistīsies starptautiskās partnerībās un sniegs ieguldījumu Latvijas un sabiedroto drošībā, jo militārā rūpniecība arī ir tautsaimniecības noturības un atveseļošanās pamats.