Pirms jaunā mācību gada sākuma, šī gada 24. augustā dailymail.co.uk publikācijā izcēlušies britu un citi zinātnieki, kuri pēta jaunatnes valodu. Eksperti uzskata, ka jaunieši, kuri pieraduši sazināties elektroniski, atdala savas domas, sūtot tās atsevišķās ziņās, nevis izmantojot punktu, ko viņi izmanto vienīgi, lai signalizētu par aizkaitinājumu vai dusmām.
Universitāšu dzimtene skaidri pārgājusi pretuzbrukumā globālajai izglītības krīzei. Un nedaudz – arī mums, vecīšiem, kuru bērnība pagājusi, mācoties morfoloģiju un sintaksi. Vienkārša teikuma sintaksi. Salikta teikuma sintaksi. Vienkārša teikuma sintaksi, kuru sarežģī vienlīdzīgi teikuma locekļi. Diktāti, atstāstījumi, sacerējumi. Un tikai tāpēc, lai par cilvēku kāds varētu pateikt: "Apaļš teicamnieks! Raksta uz stingru četrinieku. Vairāk par trijnieku neielikšu. Kāda vēl universitāte? Ar šādu rakstītprasmi viņš netiks iekšā pat profesionāli tehniskajā skolā."
Pēc tam noskaidrojās, ka eksistē cilvēki, kuriem grūti lasīt un rakstīt, bet mācīties viņi spēj tik un tā. Tādus nodēvēja grieķu valodas vārdā par "legastēniķiem", proti, valodiski nespējīgiem. Pastāv "disgrafiķi", proti, nespējīgi pareizi rakstīt vai rakstiski atainot dzirdēto vārdu, pastāv "disleksiķi", kuri neprot ne lasīt, ne rakstīt, taču vienlaikus iegūst zināšanas, saglabā spēju mācīties. Pašus par sevi šos terminus var uztvert kā aizvainojošus, bet daudzi iemācījušies no šīs aizvainotības iegūt noteiktu labumu sev un tuviniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!